Stresa menedžments ir īpaši nepieciešams cilvēkiem, kas ikdienas darbā ir pakļauti paaugstinātam distresa līmenim un psiholoģiskās izdegšanas riskam.
Dzīvē pastāvīgi sastopamies ar stresu izraisošām situācijām - ilgstoša psihiska spriedze, paaugstināta atbildība, neapmierinātība ar sevi, cilvēka pamatvajadzību nenodrošināšana. Tad ķermenis mobilizē enerģijas rezerves un cilvēks sagatavojas cīņai vai bēgšanai. Šādā nolūkā virsnieru dziedzeris sāk pastiprināti izdalīt stresa hormonu adrenalīnu, paaugstināts cukura daudzums asinīs, izmainās iekšējo orgānu un locekļu muskuļu tonuss. Pēc attiecīgas organisma piepūles atkal normalizējas sirdsdarbība, asinsspiediens, elpošana un adrenalīna daudzums. Ja stresa situācija saglabājas, pretošanās spējas strauji pieaug un tiek mobilizētas nākamās enerģijas rezerves, nepieciešamības gadījumā tiek izlietotas visas rezerves. Ja stresa situācija joprojām saglabājas, tiek izšķiesti visi spēki un iestājas pilnīgs pārgurums. Ja momentāni netiek veikti pretpasākumi, tad cilvēks saslimst un var pat nomirt no pārguruma.
"No tukša trauka neko neizliesi", vēsta sens indiešu teiciens. Daudziem šī acīmredzamā patiesība piemirstas. Cilvēki mēdz sevi iztukšot līdz pilnīgam enerģijas izsīkumam - izdeg pirms paspēj atgūt spēkus. Visbiežāk tas notiek ar ārstiem, psihologiem, sociālajiem darbiniekiem, ministriem, medmāsām, uzņēmējiem un cilvēkiem, kuru darbs ir saistīts ar saskarsmi ar daudziem cilvēkiem (sekretāres, klientu konsultanti utt.), t.i., cilvēkiem kas strādā klientu apkalpošanas sfērā. Šīs briesmas draud arī mazu bērnu vecākiem un cilvēkiem, kuru aprūpē ir hroniski slims cilvēks. Cilvēks, kurš neatvēl noteiktu laiku savas enerģijas atjaunošanai, vispirms zaudē dzīvesprieku, pēc tam sākas nenosakāmas fiziskas sūdzības, kurām nav rodams medicīnisks izskaidrojums. Tad seko depresijas periods, līdz beidzot izpaužas diagnosticējama saslimšana. Un tikai tad cilvēks saprot, ka laicīgi jāpievērš uzmanība savām problēmām, lai gan prātīgāk būtu jau laikus parūpēties par savas enerģijas atgūšanu, negaidot, kad slimība mums liks to darīt. Nodarboties ar savām spriedzes problēmām tikai reizēm, nepievēršot uzmanību savas enerģijas uzkrājumiem un tēriņiem, ir tas pats, kas lietus laikā likt spaiņus uz grīdas tā vietā, lai salabotu jumtu.…
