Šis darbs ir veltīts analīzei par stresu, tā cēloņiem, tā ietekmi uz cilvēka organismu, kā arī pēta veidus kā cīnīties pret stresu un stresa pārvarēšanas metodes.
Šis darbs sniedz vairākas stresa definīcijas. Visbiežāk izmantotā definīcija ir sekojošā: "Stress – tas ir saspīlēts cilvēka organisma stāvoklis, gan fiziskais, gan garīgais. Stress ir klātesošs katrā cilvēka dzīvē, tā kā arī stresa klātbūtne visās cilvēka dzīves un darbības jomās ir acīmredzama. Stresa situācijas rodas gan mājās, gan darbā. No vadības viedokļa, vislielākā interese mums ir pret organizatoriskiem faktoriem, kas izraisa stresu darba vietā. Zinot par šiem faktoriem un veltot tiem īpašu uzmanību, palīdzēs novērst daudzas stresa situācijas, un uzlabot efektivitāti darbā un sasniegt organizatoriskos mērķus ar minimālu psiholoģisku un fizioloģisku personāla zaudējumu. Tieši stress ir cēlonis daudzām slimībām,tādējādi nodarot būtisku kaitējumu cilvēka veselībai, bet veselība, kā zināms, ir vien no nosacījumiem, lai sasniegtu panākumus jebkurā darbības jomā. Tādēļ darbā tiek izskatīti personiskie faktori, kas izraisa stresu. Papildus cēloņiem kāpēc parādās stresss, pirmajā nodaļā analizējas stresa stāvoklis, ķermeņa - stresa sasprindzinājums, tā galvenās pazīmes un cēloņi.
Otrajā nodaļā galvenā uzmanība pievērsta veidiem, kā cīnīties pret stresu, piedāvāti daži relaksācijas, koncentrācijas, elpošanas autoregulācijas vingrinājumi. Svarīgi ir pārvarēt sevi un pildīt šos vingrinājumus, nākotnē stresa stāvoklī efekts no tiem vairāk nekā kompensēs sākotnējos centienus apgūt vingrinājumus. Man bija pieredze to izjust uz sevis: relaksācija un koncentrēšanās jebkurā vārdā patiešām var palīdzēt grūtā situācijā nepadoties,nekrist panikā un neieslīgt depresijā.
Trešajā nodaļā ir metožu apraksts stresa novēršanai, kas ietver relaksāciju, dienas antistresa pārtaisīšanu un pirmās palīdzības sniegšanu stresa gadījumā. Te arī ir apskatīta personiskā stresa autoanalīze. Šeit ir izklāstīti galvenie pamatprincipi metožu pielietošanai profilaktiskā nozīmē pret stresa stāvokli.
Darba beigās ir pielikumi, kuros ir grafiskie un tabulārie komentāri, kā arī tests, lai noteiktu cilvēka stresanoturību.
Galveno secinājumu, kas izriet no šā darba, var formulēt sekojošā veidā. Stress ir neizbēgams, un mums par to ir jāzin un jāatceras. Stress ir paredzams. Būtu jāsagatavojas tā iestāšanai un jāmēģina tikt galā ar to cik vien labi iespējams. No stresa var izvairīties. Mēs nedrīkstam pieļaut, stresa uzvaru pār sevi. Mums ir pacietīgi jāsagatavojas sarežģītām dzīves situācijām jāpārliecinās, ka mums gadīsies piedzīvot daudz ko gan darba, gan personiskajā dzīvē. …
