Šo tematu esmu izvēlējusies , tādēļ , ka šī tēma man liekās visaktuālākā katram no mums , dzīvojošajiem šajā laikmetā .
Šis ir pārmaiņu laiks – daudzi no mums to pavada nemitīgā skriešanā , kā “vāvere ritenī “ , bizness, mājas , bērni , izklaide , un atkal viss no gala . Ne visi spēj izturēt šo nemitīgo ritmu , jābūt spēcīgam , lai vienmēr būtu labā garastāvoklī un labā formā . Reizēm mēs pat nesaprotam , kas tās par sirds klauvēm , sliktu pašsajūtu , bezmiegu , ēstgribas trūkumu , uzbudinājumu , kas atspoguļojas negatīvi arī uz mūsu izskatu . Mēs dodamies pie ārsta atrast savas veselības vainu , bet reizēm neapzināmies , ka visas fiziskās slimības mūsos rodas no garīgā haosa , pārslodzes , stresa situācijām , mēs nevaram pierast pie dzīves ritma un pielāgoties .
Tādejādi fiziskās probļēmas grauj mūsu organismu , šī spriedze ir stress , kas diemžēl diezgan bieži atstāj dziļas pēdas mūsu psihē un var novest arī pie letāla iznākuma .Tādēļ šajā darbā apskatīšu dažu zinātnieku atzinumus par šo tēmu .
Spriedze jeb stress (angl. –stress – sasprindzinājums )ir nespecifisku reakciju komplekss . Tās ir neiroendokrīnas reakcijas , kas rodas stresora ietekmē un ir vērstas uz organisma homestāzes (līdzsvara ) atjaunošanu .
Stresa koncepcija ir atstājusi lielu ietekmi to zinātnieku jomās , kuras pēta cilvēku . Šo koncepciju ir ietekmējuši Kanādiešu zinātnieka H . Seljē pētījumi , kuri tālāk tika izvērsti medicīnas , socioloģijas , psiholoģijas pētījumos . H. Selje atzīst , ka pat miegā cilvēks nav pasargāts no stressa .
Stress ir nespecifiska atbilde uz kaitīgu aģentu iedarbību , kas izpaužas vispārīgā adaptācijas sindromā . …
