Studiju kreditēšanas sistēmas analīze Latvijā

SECINĀJUMI
1. Kredīts dod iespēju laicīgi un pilnīgi apmierināt vajadzības pēc naudas līdzekļiem dažādos laika posmos, kā arī efektīvi izmantot naudas resursus tautsaimniecībā.
2. Samazinoties kredītu dzēšanas iespējām, pastāv risks, ka saruks jauno speciālistu skaits, kuri izvēlētos savu nākotni saistīt ar jomām un amatiem, kas uz daļēju kredīta dzēšanu iepriekš varēja cerēt.
3. Mūsdienās studējošajiem ir lielāka augstskolu un koledžu izvēle nekā tas bija senākos laikos, kā arī tika izveidota valsts finansiālā atbalsta sistēma, kas ietekmēja studentu skaita pieaugumu.
4. Samazinoties kredītu dzēšanas iespējām, pastāv risks, ka saruks jauno speciālistu skaits, kuri izvēlētos savu nākotni saistīt ar jomām un amatiem, kas iepriekš uz daļēju kredīta dzēšanu varēja cerēt.
5. Salīdzinot 2016./17. un 2017./18. akadēmisko gadu imartikulēto skaitu, ir neliels skaita samazinājums par 1460 studentiem, salīdzinot 2017./18. un 2018./19. akadēmisko gadu imartikulēto skaitu, ir neliels pieaugums par 524 studentiem. Pēdējo 3 akadēmisko gadu laikā, ir notikušas nelielas skaita svārstības, kas liecina, ka svārstības ir bijušas nebūtiskas.
6. No 2016.-2018.gadam vairāk kā puse no imatrikulētajiem studē par studiju maksu, kas radījis lielāku nepieciešamību vērsties pie kredītiestādēm.
7. Laika periodā no 2016.gada līdz 2018.gadam kredītlīgumu skaits pret imatrikulēto studentu skaitu par maksu variē 9-12 % robežās, kam ir tendence samazināties, un kas norāda uz studiju un studējošā kredītu vajdzību.
8. No 2016.-2018.gadam noslēgto studiju un studējošo kredīta līgumu summas Latvijas reģionos arī ir ļoti atšķirīgas un var secināt, ka studiju maksai kāpjot, palielinās studiju un studējošo kredīta līgumu summas.
…