Mācību stunda ir viena no mācību organizācijas formām, kurā skolotājs noteiktu laiku ( parasti 45 vai 30-40 minūtes) ar pastāvīgu skolēnu grupu organizē un realizē didaktikas uzdevumus mācību iestādē ievirzīto mācību, attīstības un audzināšanas mērķu ietvaros. [ 1, 93]
Ja mācību stunda, tad skolotājs un skolēni, nevis audzinātājs un audzēkņi vai mācību spēks un studenti. Mācību stunda ir obligāts vispārizglītojošās skolas un nevis bērnudārza, augstskolas vai koledžas, tehnikuma jēdziens. Tātad tas ir pilnīgi noteiktas izglītības pakāpes jēdziens, un, tā kā šai pakāpei ir ļoti liela specifika salīdzinājumā ar nodarbību augstskolā vai bērnudārzā, tad arī šis jēdziens vispirms ir pakārtots šai specifikai. Taču jēdziens mācību stunda pilnīgi saprotamu apstākļu dēļ tiek deformējoši ietekmēts no abiem galiem – no augstskolas – ar racionālo, no bērnudārza – ar emocionālo.
Galvenokārt ir runa par pamatskolu un vidusskolu. [2, 30]
Skolēni tiek sagrupēti pa klasēm pēc vecuma un sagatavotības. Bērni sāk skolas gaitas 6-7 gadu vecumā un pabeidz vispārizglītojošo vidusskolu kā 18-19 gadus veci jaunieši.
Ritmu mācībās nodrošina gada un katras dienas iedalījums darba un atpūtas periodos. Mācību gads sākas agrā rudenī un beidzas vēlā pavasarī. Dienas ritmu nodrošina stabils mācību stundu saraksts ar starpbrīžiem. Pēc 4-5 skolā pavadītām stundām skolēni mājās atpūšas un gatavo mājas uzdevumus.…