Pirms 30 miljoniem gadu, paleogēna perioda nogalē, uz Zemes parādījās pirmā sunim līdzīgā būtne kinodikts (Cynodictis)( skatīt pielikuma 1.attēlā).Šis dzīvnieks atgādina mangustu, tikai viņam bija garāks purns. Suņu vistālākie priekšteči aizstāja agrāk izplatīto plēsēju grupas – kreodontus. Visas kinodiktu fosilijas ir atrastas Ziemeļamerikā. Nedaudz vēlāk, pirms 24 miljoniem gadu, miocēnā, izveidojās citi sunim līdzīgi plēsēji –Tomarctus (skat. pielikuma 2.att.). Evolūcijas gaitā apmēram pirms 300 000 gadu radās vilks (Canis lupus)(skat. pielikuma 3.att.). Pieradinot vilku, cilvēks aptuveni pirms 12 000 gadu radīja mājas suņu pirmos priekštečus. No kinodiktam līdzīgiem senčiem pakāpeniski izveidojās arī citi gaļēdāji, kuri spēja ātri skriet un medīja dzīvniekus. Lielākā daļa suņu dzimtas arī mūsdienās pārtiek no medībām.
Suņu dzimta
Suņu dzimtā (Canidae) ietilpst trīsdesmit septiņas vilku, lapsu, šakāļu un suņu sugas. Visi šie dzīvnieki ir plēsēji: dabiskos apstākļos viņi sevi ar barību apgādā galvenokārt medījot. Viņu zobi ir piemēroti upura nogalināšanai, gaļas sakošļāšanai, kā arī laba redze, dzirde, oža. Par to liecina lielās acis, stāvās ausis un jūtīgais deguns.
Lielākā daļa suņu dzimtas pārojas reizi gadā. Mazuļi pārtiek tikai no mātes piena. Māte par mazuļiem rūpējas vairākus mēnešus. Viņai palīdz pārējie bara locekļi.…
