Šveice (oficiālā nosaukumā Šveices Konfederācija) atrodas Eirāzijas kontinentā, Viduseiropā.
Valsts platība – 41 293 kvadrātkilometri, iedzīvotāju skaits – 7 318 638 (2003. gads), blīvums – 184/km2. Tā kā tikai ceturtā daļa valsts teritorijas ir apdzīvojama un izmantojama lauksaimniecībā, vairāk iedzīvotāju dzīvo Šveices Z un ZR daļā, bet daži augstkalnu reģioni ir arī neapdzīvoti. Šveices galvaspilsēta ir Berne.
Šveices robežvalstis ir Itālija (D), Francija (R, ZR), Vācija (Z), Lihtenšteina (A), Austrija (A). Šveicei nav jūras robežas, jo tā neatrodas nevienas jūras krastos.
Īss ieskats Šveices vēsturē.
Senatnē Šveicē dzīvoja ķelti, tai skaitā helvēti. Šveice tika iekļauta Romas impērijā, tajā iebruka ģermāņi, no 6. gadsimta Šveice piederēja Francijai, no 1032. gada – Svētajai Romas impērijai. 13. gadsimtā izveidojās pirmie trīs kantoni (Šveices teritoriālās iedalījuma vienības, tagad to ir 26). Reformācija 16. gadsimtā izraisīja nesaskaņas starp reformātiem un katoļiem. 17. gadsimtā valsts apvienojās un tika atzīta tā neatkarība. Napoleona laikā Šveice bija Francijas vasaļvalsts (Helvēcijas republika).Vīnes kongresā 1815. gadā atzina valsts pastāvīgo neitralitāti, kas saglabājās arī abos pasaules karos. Kantoniem un komūnām mūsdienās ir piešķirta ievērojama autonomija, piemēram, gandrīz visos kantonos mācību gads sākas citos datumos. Valstī valda tiešā demokrātija, tas nozīmē, ka bieži notiek referendumi un tās politiskā sistēma ir daudzpartiju demokrātija. Neskatoties uz to sievietes balsstiesības ieguva tikai 1971. gadā. Šveices līdzdalība ANO un ES tika noraidīta tautas balsojumos attiecīgi 1986. un 1992. gadā. Pašreizējais Šveices prezidents ir Jozefs Deiss.
Šveices dabas apstākļi.
Divas trešdaļas valsts teritorijas aizņem sniegotas kalnu grēdas, ledāji, klintis, meži un kalnu pļavas. Reljefu var iedalīt trīs daļās: Šveices vidienē, Juras kalnos un Alpos (aizņem 60% no valsts teritorijas). Līdzenumu tikpat kā nav, vienīgi starp Alpu un Juras kalniem plešas Mitellande – paugurains, apmēram 600 m vjl. augsts plato.
Šveicē arī nav atrodami ievērības cienīgi derīgie izrakteņi.
Klimats lielā mērā ir atkarīgs no vietējiem reljefa apstākļiem. Valsts atrodas mērenajā klimata joslā. Šveicē visi gadalaiki ir ar tiem raksturīgām iezīmēm. Ziemās ir bieza sniega sega, pavasarī plaukstoši koki, bet karstās vasaras (no +25o līdz +30oC) ilgst līdz augusta beigām, un rudens greznojas dažādās krāsās.
Lielākā daļa Šveices teritorijas atrodas augstumjoslojuma jeb kalnu apgabalā, bet valsts Z daļa aug platlapju meži. Raksturīga vertikālā zonalitāte. Alpu floras pielāgošanās spēja augšanai dažādā augstumā norāda par klimata ietekmi uz augu valsti. Augstākajās kalnu nogāzēs aug daudz izturīgāki augi nekā zemākajās. Atšķirībā no zemāk augošajiem lapu kokiem skujkoku zari nokarājas uz leju, lai biezais sniegs varētu no tiem noslīdēt. Virs mežu joslas aug vienīgi krūmāji un sīki ziedaugi.
Lielākas Šveices upes ir Reina, Rona, Inna, Tičīno, Āre.…
