Šajā referātā es rakstīju par svētajiem sakramentiem un īpašu nozīmi piešķīru kristības sakramentam jo tas cilvēku ievada kristīgajā dzīvē. Pateicoties dažādām grāmatām katra sakramenta aprakstā es varēju ietvert citātu no Svētajiem Rakstiem, ko par katru sakramentu ir teicis kāds no apustuļiem.
Svētie sakramenti ir Jēzus Kristus iestādītās ārējās zīmes vai darbības, kuras apliecina kuras apliecina un dod žēlastību tiem, kas tos cienīgi pieņem.
Visiem sakramentiem ir kopējas trīs lietas:
1.Katrs sakraments ir Kristus iestādīts;
2.Katrs sakraments ir redzama simboliska zīme vai darbība;
3.Katrs sakraments dod dieva žēlastību.
Tātad, lai kāda zīme vai darbība būtu sakraments, nepieciešams, lai tā būtu:
1.Kristus iestādīta. Tikai Dievs var piešķirt cilvēciskai darbībai vai ārēja zīmei spēju piešķirt žēlastību. Baznīca sakramentus iestādīt nevar.
2.Sakraments ir ārēja redzama simboliska zīme vai darbība, kura norāda uz žēlastību, kādu sakraments dod. Piemēram, ūdens uzliešana kristību brīdī vai kristāmā iegremdēšana ūdenī nozīmē dvēseles notīrīšanu no dvēseles dubļiem. Vissvētākais sakraments, kurā zem maizes zīmēm ir Kristus miesa, nozīmē, ka tas ir mūsu dvēseles barība līdzīgi kā maize ir barība miesai. Iekšējais pamudinājums uz labu vai sevišķi skaidru ticības patiesības atziņu nav sakraments, kaut gan šī žēlastība nāk no Dieva.
3.Trešais noteikums, lai kāda darbība vai zīme būtu sakraments, ir, ka tai ir spēja nest, piešķirt cilvēkam žēlastību. Tātad sakraments nav vienkārši reliģiska darbība, kura „liecina” par žēlastību dvēselē, kā to māca protestanti, bet patiesi piešķir žēlastību tam, kas attiecīgo sakramentu cienīgi pieņem. Sakramenti nav tikai zīmes un žēlastību simboli, bet žēlastību avoti, žēlastību cēloņi, kuri paši piešķir žēlastību ( ex opere operato ) saskaņā ar Jēzus Kristus gribu, kurā attiecīgām darbībām vai zīmēm piešķīra spēju dot žēlastību. …
