-
Tabaka un atkarība
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 1 | |
Kas ir smēķēšana??? | 2 | |
Tabakas lietošanas izplatības raksturojums | 3 | |
Tabakas pielietošanas veidi | 3 | |
Smēķēšana un dzīvesveids atmetējiem | 4 | |
Cigaretes – lamatas | 5 | |
Ko dos atteikšanās no cigaretes??? | 6 | |
Smēķēšanas izplatība Latvijā | 7 | |
Bērni un pusaudži | 9 | |
Grūtnieces | 9 | |
Tabakas izstrādājumu pārdošana | 10 | |
Tabakas atkarība kā ārstējama hroniska slimība | 10 | |
Simptomi, kuri parādās, pārtraucot smēķēšanu | 11 | |
Tabakas atkarības novērtēšanas tests | 13 | |
Vārdu skaidrojums | 15 | |
Izmantotā literatūra | 16 |
Cigarete – ar tabaku pildīta plāna papīra caurulīte smēķēšanai.
Smēķēt – ar nolūku ieelpot tabakas vai citu narkotisku vielu dūmus no degošas cigaretes, cigāra, pīpes.
Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ģenerāldirektore Dr. Grū Harlema Bruntlande 2000. gada augustā ASV Čikāgā, uzrunājot 11. Pasaules konferences “Tabaka un veselība” dalībniekus, teica, ka nevar ilgāk sēdēt malā, mierīgi un klusi noskatīties, kā epidēmija, kura nogalinājusi 4 miljonus cilvēku gadā, 2030. gadā nogalinās 10 miljonus cilvēku. Tāpēc PVO Tabakas kontroli ir noteikusi kā vienu no galvenajām savas darbības priotaritēm.
Nikotīns parasti ir pirmā narkotika – “ieejas vārtu” narkotika, kura uzsāk savu postošo ietekmi uz cilvēku smadzenēm, bērnu un pusaudžu vecumā padarot tās ievērojami uzņēmīgākas arī pret citām atkarības vielām. Narkologi atzīst, ka nikotīns pieraduma ziņā ir pirmajā vietā no visām narkotiskajām vielām un alkohola. Atkarība no nikotīna rodas daudz ātrāk nekā visas citas atkarības. Taču jaunieši domā – kas tad ir cigaretes dūms? Tāds nieks vien… Nikotīns ir ļoti dīvaina viela. Tas nomierina, tonizē, palīdz koncentrēties. Nikotīns darbojas kā stimulējoša viela, kuras ietekmē cilvēks kļūst aktīvāks, jūtas pacilātāks, iestājoties atkarībai, tas nomierina.…
Kas ir smēķēšana??? Smēķēšana ir unikāla sabiedrības veselības problēma. Tā ir ļoti izplatīts narkomānijas paveids: gruzdošu augu, visbiežāk tabakas dūmu iesūkšana elpošanas ceļos līdz pat plaušām, kas kaitīgs ne tikai pašam smēķētājam, bet arī apkārtējiem cilvēkiem, sevišķi bērniem. Cigaretē viskaitīgākā ir tās pēdējā trešdaļa, kas satur visvairāk cilvēka organismam kaitīgu vielu. Tabakas dūmi satur tūkstošiem ķīmisku savienojumu. Ļoti daudzi no šiem savienojumiem ir toksiski un organismam kaitīgi. Tabakas dūmu komponenti: nikotīns – tabakā esošs alkaloīds, spēcīga nervu sistēmu apdraudoša inde, kas izraisa pieradumu un atkarību no tās. Nikotīna ietekmē sašaurinās asinsvadi un līdz ar to samazinās asins piegāde dažādiem orgāniem; oglekļa monoksīds – nāvējoša gāze, kas rodas tabakai sadegot. Oglekļa monoksīds samazina skābekļa daudzumu, kas ar asinīm tiek pievadīts audiem un lielā mērā nosaka sirds saslimšanas attīstību smēķētājiem; tabakas darva – neapstrādāts bezūdens dūmu kondensāts, kas satur ~ 4000 ķīmisku komponentu, kuri pieder pie dažādām ķīmisko vielu klasēm (amonjaks, gaistošie amīni, aldehīdi, policikliskie, aromātiskie savienojumi, metāli u.c.); ievērojams daudzums ķīmisko savienojumu ir ar mutogēnu un kancerogēnu iedarbi – arsēns, niķelis, benzols, 4-aminobifenils, 6-kārtīgā hroma savienojumi, kadmijs u.c. Puse no smēķētājiem, kuri smēķēšanu uzsāk jaunībā un smēķē visu mūžu, mirst no slimībām, kas saistītas ar tabakas lietošanu. Liela daļa no šiem smēķētājiem nomirst vidējos mūža gados, zaudējot ~ 22 savas dzīves gadus. Smēķējot ilgstoši, mirstība smēķētāju vidū ir 3 reizes lielāka visās vecuma grupās nekā nesmēķētāju vidū. Kopumā ir zināmas 25 ar tabaku saistītas slimības. Tabakas lietošanas tūlītējais ļaunums var izpausties kā aizdusa, paātrināta sirdsdarbība, astmas paasinājums, impotence, neauglība, paaugstināts oglekļa monoksīda daudzums asins sērumā. Smēķēšana ir saistīta ar sirds – asinsvadu slimību pieaugumu. Britu pētījums par mirstību, saistībā ar smēķēšanu ārstu vidū, parādīja, ka puse no ārstiem – smēķētājiem mira priekšlaicīgi smēķēšanas dēļ, puse no šiem ārstiem mira, nesasniedzot 65 gadu vecumu. Īpaši satraucoši ir tas, ka Latvijā smēķē 35.2% ārstu. Turpretim Zviedrijā smēķē 6 % ārstu, bet ASV – tikai 1%. Smēķēšanas īslaicīgie kaitējumi, kuri ir galvenie saslimstības un mirstības cēloņi, ir sirdslēkmes un insulti, plaušu un citi vēži (balsenes, mutes dobuma, rīkles, barības vada, aizkuņģa dziedzera, urīnpūšļa, dzemdes kakliņa, leikoze), un hroniska obstruktīva plaušu slimība (hroniskais bronhīts un emfizēma)...
- Cigaretes vilinājums
- Narkotikas, to veidi un iedarbība
- Tabaka un atkarība