Nr. | Название главы | Стр. |
TĀRPI | 1 | |
TIPS. PLAKANTĀRPI (PLATHELMINTHES vai PLATODES) | 2 | |
I KLASE. SKROPSTIŅTĀRPI JEB TURBELARIJAS (TURBELLARIA) | 3 | |
II KLASE. TREMATODES JEB SŪCĒJTĀRPI (TREMATODA) | 3 | |
III KLASE. MOHOGENEJI (MONOGENOIDEA) | 8 | |
l APAKŠKLASE. ZEMĀKIE MONOGENEJI JEB DAUDZKASl (POLYONCHOINEA) | 8 | |
II APAKŠKLASE. AUGSTĀKIE MONOGENEJI JEB MAZKASl (OLIGONCHOINEA) | 9 | |
IV KLASE. LENTEŅI JEB CESTODI (CESTODA) | 10 | |
V KLASE. CESTODARIJI (CESTODARIA) | 19 | |
TIPS. NEMERTĪNTĀRPI (NEMERTIM) | 21 | |
KLASE. NEMERTĪNI (NEMERTINI) | 21 | |
TIPS. VELTŅTĀRPl JEB PIRMDOBUMTĀRPl (NEMATHELMINTHES) | 24 | |
I KLASE. VĒDERSKROPSTAIŅI (GASTROTRICHA) | 25 | |
II KLASE. NEMATODES (NEMATODA) | 26 | |
l APAKŠKLASE. ADENOFORAS (ADENOPHOREA) | 33 | |
II APAKŠKLASE. SECERNENTAS (SECERNENTEA) | 33 | |
III KLASE. KINORINHI (KINORHYNCHA) | 34 | |
IV KLASE. MATOŅI (GORDIACEA vai NEMATOMORPHA) | 34 | |
V KLASE. VIRPOTĀJI (ROTATORIA) | 34 | |
TIPS. KĀŠGALVJTĀRPI (ACANTHOCEPHALES) | 34 | |
KLASE. KAŠGALVJI (ACANTHOCEPHALA) | 35 | |
TIPS. POSMTĀRPI (ANNELIDA) | 37 | |
I APAKŠTIPS. BEZJOSTAIŅI (ACUTELLATA) | 38 | |
KLASE. DAUDZSARTĀRPI | 38 | |
I APAKŠKLASE. KLEJOJOŠIE DAUDZSARTĀRPI (ERRANTIA) | 38 | |
II APAKŠKLASE. SĒDOŠIE DAUDZSARTĀRPI (SEDENTARIA) | 39 | |
II APAKŠTIPS. JOSTAIŅI (CLITELLATA) | 39 | |
I KLASE. MAZSARTĀRPI (OUGOCHAETA) | 39 | |
II KLASE. DĒLES (HIRUDINEA) | 40 | |
I APAKŠKLASE. SENDĒLES (ARCHIHIUDIEA) | 42 | |
II APAKŠKLASE. DĒLES (EUHIRUDINEA) | 42 | |
IZMANTOTA LITERATŪRA | 43 |
I KLASE. SKROPSTIŅTĀRPI JEB TURBELARIJAS (TURBELLARIA)
Brīvi peldoši tārpi jūrās vai saldūdeņos, retums augsnē. Visu ķermeni tiem klāj skropstiņas. Skropstiņtārpu sugu skaits sasniedz 3000.
II KLASE. TREMATODES JEB SŪCĒJTĀRPI (TREMATODA)
Trematožu klase sastāv vienīgi no bezmugurkaulnieku un mugurkaulnieku iekšējo orgānu parazītiem. Pie sūcējtārpiem pieder apmēram 4000 sugu.
Trematožu uzbūve ļoti atgādina turbelāriju uzbūvi (1.att.).
Trematožu ķermeņa garums lielākoties mērāms milimetros, bet dažkārt tārpi ir arī lielāki. Tā aknu fasciola sasniedz 5 cm garumu. Vislielākās ir dažu zivju trematodes kuru garums saniedz 1,5 m.Uzbūve. Ķermeņa forma visbiežāk ir lapveida. Raksturīgi ir piesūcekņi, no kā arī klase ieguvusi nosaukumu. Piesūcekņi ir bļodveīda bedrītes, kuras apņem muskuļots valnītis, kas sastāv no sarežģītas muskuļšķiedru sistēmas. Darbojoties šiem muskuļiem, piesūcekņa dobums var samazināties vai palielināties.
Parasti viens – mutes piesūceknis atrodas ķermeņa priekšgalā un viens vēdera piesūceknis ventrālajā pusē. Tie ir piestiprināšanās orgāni, ar kuru palīdzību sūcējtārpi noturas saimniekdzīvnieka ķermenī.
Segslāni – tegumentu – trematodēm veido iegrimušais epitēlijs, kuram atšķirībā no turbelāriju epitēlija nav skropstiņu. Šī īpatnība acīmredzot saistīta ar trematožu parazītisko dzīvesveidu. Segslāņa ārējā daļa ir bezkodolu citoplazmas plātnīte, kurā daudz mitohondriju un vakuoīu. Citoplazmatiskas šķiedras šo slāni savieno ar parenhīmā iegrimušām citoplazmas daļām, kurās izvietojušies kodoli (2. att.). Citoplazmatiskajā plātnīte nereti atrodas kutikulas dzelkņi – parazītu papildu fiksācijas orgāni. Zem šī slāņa klājas bazālā membrāna, aiz kuras seko gredzeniskā un gareniskā muskulatūra. Muskulatūra un parenhīma veidotas tāpat kā skropstīņtārpiern…
Referāts par tārpiem, to tipi, klasifikācija, apakšklasifikācija. Ārējais izskatj (ar bildēm), tārpu uzbūve, struktūra...