Nevienam nav noslēpums, ka mūsdienu paaudzes kultūra – tā pirmkārt ir muzikālā kultūra. Mūzikas nesēji (atskaņotājs, radio, magnetofons, CD – pleijers, dators) kļuvuši visiem pieejami un jebkuri muzikālās pasaules jaunumi izplatās visos kontinentos un valstīs lielā ātrumā. Ar mūziku izplatās arī tās ideoloģija, tās atribūti un noteikts dzīves stils.
Viens no pirmajiem jautājumiem, ko jaunieši uzdod viens otram iepazīstoties: “Kādu mūziku tu klausies?” Neapšaubāmi, mūsu jaunatnes tipiskākais dalījums pēc muzikālās gaumes. Mūsdienu devīze: “Pasaki man kādu mūziku tu klausies un es pateikšu, kas tu esi.” Dažādu stilu piekritēji bieži vien nepanes viens otru un gadās pat konfliktsituācijas ar kautiņiem starp dažādu stilu piekritējiem. Lielākoties mūzikas mīļotāji dalās divās grupās: visu veidu rokmūzikas piekritējos un tehno-mūzikas piekritējos.
Rokmūzika pastāv jau diezgan sen un tai jau ir diezgan bagāta vēsture, domājams, ka mūsu paaudzes daļa, kas aizraujas ar rokmūziku, turpina iepriekšējās paaudzes tradīcijas. Bet tehno-mūzika (mūzika ar industriālo skaņu klātbūtni) parādījās salīdzinoši nesen un ar šo mūziku saistītas kultūras uzplaukums ieviesās mūsdienās un tāpēc tieši ar tehno-mūziku saistītie notikumi kļuva par šī referāta tēmu. Par mērķi sev es izvēlējos ievākt informāciju par kultūras veidu, kuras piekritējs esmu es pats, izanalizēt to un pastāstīt par to arī citiem interesentiem.
Sākšu šo stāstu par grupu, kura noteica tehno-mūzika kā kultūru, bet pēc tam pastāstīšu par vēsturi un mūsdienu tehno-mūzikas stilu attīstību. …
