Par tēju mēs ikdienā saucam uz papīra maisiņa, kurš pildīts ar īstas tējas ražošanas procesā radušiem pārpalikumiem, aplietu ar verdošu ūdeni šķidrumu. Šis uzskats par tēju cilvēkiem ir radies visnotaļ nepareizs, lai gan tas ir tikai pašsaprotami, jo šī šķidruma pagatavošana ir daudz ērtāka un vienkāršāka, nekā īstas tējas pagatavošana, kas tik tiešām ir sarežģīts un tradīcijām bagāts process. Viens no šī darba uzdevumiem ir uzzināt par šīm tradīcijām veicot interviju.
Darba mērķis ir noskaidrot tējas nozīmi cilvēka dzīvē, noskaidrot kādi ir neatņemami mūsdienu cilvēka tējas dzeršanas paradumi.
Mērķis tiks sasniegts izmantojot sekojošās metodes:
1. Veicot interviju.
2. Veicot teorētiskās daļas analīzi.
3. Tējas maisiņu satura analīze.
Mūsdienās dažādu slimību ārstēšanai tiek izmantoti dažādi sintētiski, medicīniski preparāti, kas ne tikai „ārstē”, bet arī rada mūsu organismu piesārņojumu. Iespējams, ka šos medicīniskos preparātus var aizstāt dzerot ārstniecisko augu uzlējumus, kurus mēs ikdienā arī saucam par tējām. Lai arī gandrīz vai jebkuru dzērienu, ko gatavo, uzlejot karstu ūdeni uz auga lapām, ziediem vai saknēm, dēvē par „tēju” , īstā tēja ir vienīgi no Camellia sinensis(tējas krūma)krūma lapām un pumpuriem, bet tomēr mūsu ieradums zāļu uzlējumus saukt par tējām ir pārāk liels, tāpēc ari turpmāk tās tiks sauktas par tējām.
Tēja tiek gatavota no auga Camellia sinensis(tējas krūma), kas ir radniecīgs kamēlija krūmiem. Kādu laiku botāniķi uzskatīja, ka ir divas atšķirīgas tējas pasugas- Camellia sinensis, augs, kura izcelsme ir Ķīnā un kurš ražīgi auga vēsajos kalnu rajonos, tā lapiņas bija aptuveni 7,6cm garas un 2,5 cm platas, un Camellia assamica, augs, kura dzimtene ir Indija un kurš labi auga subtropu klimatā, tā lapas bija garas -pat līdz 25cm -un 10cm platas. Tomēr samērā nesen botāniķi konstatēja, ka, lai arī šiem augiem ir būtiskas atšķirības, tie tomēr pieder pie vienas un tās pašas sugas- Camellia sinensis. [5.,13.]…
