Savu kursa darbu es vēlētos sākt ar V.Levi izteikumu: “Mēs vairāk un noturīgāk pieķeramie nevis tam, kas par mums rūpējas, bet tam, par ko rūpējamiem paši.” Domāju, ka šī sentence mūsdienu materiālajā pasaule, kurā lielakā daļa sabiedrības ir tendēta egocentriski, aizmirstam par saviem līdzcilvēkiem. Mēs vēlamies, lai mūsu bērni būtu labestīgi, atklāti, izpalīdzīgi, taču nereti tiek aizmirsts, ka bērni atdarinamūs pašus, un viņi izturas pret rotaļlietām, dzīvniekiem, un visbeidzot pret saviem vienaudžiem tāpat, kā mēs pret viņiem.
Jau vairākos savos iepriekšējos nelielajos pētījumos esmu skārusi tēmas par dažādu ārējo faktoru piemēram, latviešu folkloras, mūzikas, dažādu sociālo grupu u.tt. ietekmi uz bērnu kā psiholoģiski sociālu, individuālu būtni, Šī tēma ir ļoti daudzšķautnaina, tā vienlaikus aptver gan pedagoģisku, gan psiholoģisku, gan arī socioloģisku pētījumu. Šajā kursa darbā es uzmanību veltīšu vienam no mūsdienu galvenajiem socializētājiem – televīzijas – ietekmei uz 5-7 gadus vecu bērnu attīstību un viņu vērtību izpratnes veidošanos.
Sava kursa darba centrā galvenokārt vēlos izvirzīt tieši bērnu vērtību izpratnes veidošanās procesu. Par vienu no būtiskiem šī procesa ietekmētājiem, kļuvusi televīzija, kurai var būt kā pozitīva, tā negatīva ietekme. Var pat apgalvot, ka pēdējo desmit gadu laikā televīzija ir kļuvusi par vienu no galvenajiem pirmsskolas vecuma bērnu socializetājiem. Mūsu aizņemtības laikmetā ir daudzas ģimenes, kurās televīzija ieņem galveno vietu – vecākiem nav īsti laika nodarboties ar bērniem, lasīt viņiem priekšā pasakas, rotaļāties, vienkārši – būt kopā. Līdz ar to galveno informāciju par apkārtējo vidi un vērtībām bērns gūst tieši no televīzijas. Jau četru, piecu gadu vecumā bērns sāk apzināties, kas ir labs un kas ir slikts. Tomēr nevar apgalvot, ka “labie” televīzijas varoņi vienmēr ir tik labi. Līdz ar to arvien biežāk sabiedrībā izskan argumenti par televīzijas negatīvo ietekmi uz bērnu vērtību izpratnes veidošanos, jo īpaši nākas dzirdēt par televīziju kā vardarbības veicinātāju. Es šiem apgalvojumiem pilnībā nevēlētos piekrist.
Tādēļ, uzsākot savu pētījumu, man gribētos izvirzīt šādu hipotēzi:
Televīzijas raidījumi vecākā pirmsskolas vecuma bērnu vērtību izpratni ietekmēs pozitīvi, ja
pieaugušais ievēros vecāka pirmsskolas vecuma bērna individualās attīstības īpatnības;
pieaugušais atlasīs un pārrunās kopa ar bērnu redzētos televīzijas raidījumus.
Pētījuma objekts – pirmsskolas vecuma bērnu vērtību izpratne.
Pētījuma priekšmets – TV loma bērna vērtību izpratnes veidošanās procesā.
Kursa darba mērķis ir pētīt televīzijas lomu vecākā pirmsskolas vecuma bērnu vērtību izpratnes veidošanās procesā.…
