3. NOBEIGUMS
Cilvēku atšķirīgās noturīgās īpašības ievēroja jau senatnē. Pēc šīm pazīmēm tos iedalīja jau minētajās sengrieķu ārsta Hipokrata temperamentu tipu grupās. Kopš tā laika temperamentu apraksti kļuvuši arvien pilnīgāki un pamatojumi – ticamāki.
Temperamenta tips ir atkarīgs no indivīda nervu sistēmas darbības iedzimtajām īpatnībām – stipri vai vāji, līdzsvaroti vai nelīdzsvaroti, kustīgi vai inerti.
Katras cilvēks var saskatīt atsevišķas iezīmes katrā no temperamenta tipiem, tomēr mēdz būt cilvēki, kuri izteikti pieder vienam no tipiem.
Temperamentā atklājas mūsu jūtīgums, impulsivitāte, temps, kādā reaģējam uz apkārt notiekošo, cik esam vērsti uz sabiedrību, uz āru – ekstarversija, un cik uz sevi, savu iekšējo pasauli – intraversija.
Cilvēka temperamenta izpausmes novērojamas dažādās dzīves situācijās, piemēram, viens cilvēks vienādā situācijā, pirms rīkoties apdomāsies, reaģēs mierīgāk, izvērtēs, kā labāk būtu rīkoties, kas varētu liecināt, ka šis cilvēks vairāk pieder flegmātiskajam tipam, turpretī otrs cilvēks, kas ir impulsīvāks tādā pašā situācijā, vispirms rīkosies, tad domās vai izdarījis pareizi. Šim cilvēkam vairāk dominē holēriskais temperaments.
Zinot cilvēka temperamenta tipus, ir vieglāk izprast gan sevi, gan citus. Katram cilvēkam saskarsmē ar citiem būtu jāņem vērā citu cilvēku temperamenta īpatnību izpausmes. Tas nepieciešams efektīvai sadarbībai vai konfliktsituāciju samazināšanai.
…