Kursa darba tēma - testamentārā mantošana un tās tiesiskais regulējums mūsdienās ir ļoti
lietderīga un likumsakarīga. Aizvien vairāk un vairāk tiek domāts par rītdienu, jo cilvēki daudzējādā ziņā dzīvo ar domu par to, kā un ko darīt, lai būtu, ko dot nākotnei - bērniem un mazbērniem. Testamentārās mantošanas institūta būtība ir mantojuma atstājēja vienpusēji izteikta griba, nosakot savas mantas likteni pēc savas nāves. Tas ir atbildīgs lēmums, līdz ar to lielu svaru iegūst attiecīgs tiesiskais regulējums. Mantojuma tiesību normas veidotas tā, lai no vienas puses, pēc iespējas aizsargātu mantojuma atstājēja intereses, dotu iespējami plašu rīcības brīvību noteikt pār savu mantu nāves gadījumam, bet tai pašā laikā no otras puses, lai kaut daļēji nodrošinātu īpašuma tiesību uz mantojuma atstājējam piederējušo mantu pāreju viņa pēcnācējiem un tādā veidā novērstu šīs mantas vieglprātīgu izdāļāšanu. No šī tad arī izriet testamenta divas funkcijas. No vienas puses mantinieku ieceļošā funkcija, proti, testators nosaka personu, kurai viņš pats piešķir mantojuma tiesību, no otras puses likumiskā mantinieka atstumšanas funkcija - taisot testamentu, mantojuma atstājējs pilnībā vai daļēji atstumj no mantošanas personu, kurai būtu tiesības mantot pēc likuma.
Nenoliedzami šajos desmit gados, kopš mantojuma tiesības tiek regulētas pēc 1937. gada atjaunotā Civillikuma, likumdevējs ir izdarījis daudzus grozījumus pašā Civillikumā Mantojumu daļā, Civilprocesa likumā, kā arī ar mantojumu saistītos likumos, piemēram, LR Notariāta likumā. Jaunie grozījumi LR Notariāta likuma nosaka, ka mantojuma lietu kārtošana nav tiesas kompetencē, bet gan tas pienākums gulstas uz zvērinātiem notāriem. Kopš 2003. gada 1. janvāra tiesa tikai izšķirs strīdus, kas radušies mantinieku starpā.
Cilvēki vēl nav pārorientējušies uz Civillikuma normām, un līdz ar to tiem ir daudz neskaidrību, kuru dēļ viņi zaudē daļu viņiem pienākušos mantojumu, piemēram, neievērojot mantojuma pieņemšanas termiņu.
Mantojumā var pāriet tikai manta, kura mantojuma atstājējam piederējusi uz likumīga pamata. Mantot var uz līguma pamata, ar kuru viens līdzējs otram vai vairāki līdzēji cits citam piešķir tiesības uz savu nākamo mantojumu vai tā daļu. Mantot var uz likuma pamata, kad par pamatu ir mantojuma atstājēja un likumisko mantinieku tuvākās vai tālākas ģimenes vai radniecības attiecības, t.i., mantot aicināti: laulātais, radinieki, adoptētie. Trešais mantojuma veids ir testamentārā mantošana, kur par pamatu ir personas – testatora vienpusēja griba, kura izteikta rīkojuma veidā – testamentā. Ar testamenta palīdzību testators pēc nāve jebkurai fiziskai vai juridiskai personai var novēlēt mantu ( tiesības).…
