4. Tetraciklīnu noteikšanas metodes
Vienkāršākā noteikšanas metode ir eksprestesti. Piemēram, firmas Unisensor piedāvātie tetrasensor testi tetraciklīnu noteikšanai pienā. Teststrēmele jāiemērc pienā uz 10 minūtēm un jānolasa rezultāts (pozitīvs vai negatīvs). Tests būs pozitīvs, ja pienā būs atrodams hlorotetraciklīns, doksiciklīns, metaciklīns, oksitetraciklīns, tetraciklīns vai vēl vairāki mazāk pazīstami tetraciklīnu grupas savienojumi. Noteikšanas robeža svārstās no 5 līdz 25 ppb, kas ir zem Eiropas savienības noteiktās maksimāli pieļaujamās koncentrācijas pienā (100 ppb). Metodes priekšrocības ir tas, ka metode ir ātra, neprasa īpašu paraugu sagatavošanu (testu var veikt istabas temperatūrā), nosaka vairākus tetraciklīnu grupas savienojumus vienlaikus, lēta un ar pietiekami zemu noteikšanas robežu [5].
Ja nepieciešama precīzāka tetraciklīnu noteikšana un identificēšana, izmanto augsti efektīvo šķidruma hromatogrāfiju. Piemēram, Agilent Technologies piedāvā augsti efektīvo šķidruma hromatogrāfiju tandēmā ar masspektrometriju. Tiek izmantots Agilent cietfāzes ekstrakcijas kārtridžs un apgrieztās fāzes Agilent ZORBAX RX C8 kolonna (5 µm, 15 mm x 2,1 mm), plūsmas ātrums 0,3 mL/min, temperatūra 30 °C, injekcijas tilpums 5 . Kā mobilā fāze tiek izmantots 0,1% skudrskābes šķīdums ūdenī un metanols, abus komponentus variējot gradientā. Kopējais analīzes laiks ir aptuveni 30 minūtes. …
