Eksāmena drabs ir par tēva tēlu literatūrā. Darbam izmantoti četri dažadu autoru darbi, to skaitā trīs latviešu un viens ārzemju rakstnieka darbs. Eksāmena darbā ietilpst četru atšķirīgu Tēva tēlu raksturojumi ar salīdzinājumiem, tēzes, citāti, fotogrāfijas un izmantotās literatūras saraksts.
..Šo tēvu ''modelis'' ir lielisks piemērs neatrisināmiem filozofiskas dabas jautājumiem, par to kā cilvēka dziļākās būtības pasaule savijas cieši jo cieši kopā ar smalko psiholoģijas pasauli. Tiesa, šādu situāciju ir viegli kritizēt no malas, bet patiesībā tas ir dziļi netaisni, ka pastāv uzskats , ka vecāki zin labāk to, kas viņu atvasēm ir vajadzīgs, jo katrs pats ir tiesīgs lemt par sevi. Ja nav skaidra situācija par notiekošo, mums - bērniem, nav tiesību izteikties, lai gan mēs to mēdzam darīt un arī turpināsim, pat neatceroties savas dzīves momentus, kad paši esam kritizējuši citus.
Nevienam netiek spiests atzīties skaļi ka ir gana kritizēts un cenzēts citu cilvēku teiktais un domas, bet jāspēj to ir atzīt sev. Garīgās terorizācijas nepieciešamība cilvēkos mīt pateicoties viņiem pašiem. Kāds no mums ir uzaudzis no garīgā terorista - kritizētāja rokas, cits pie labvēļa - klusētāja sāniem, kas nekad neko
neiebilst, taču visi esam dzimuši un izauguši par līdztiesīgiem cilvēkiem - mūsu tieksme - kritizēt neanalizējot. Šāda ķēdes reakcijas rezultātā katrs vecāks kļūst par kritiķi un izvēlas savu bērnu nākotni pats, viņu vietā. Cik tas ir labi vai slikti ir grūti spriest, jo neesam tiesīgi jaukties citu cilvēku dzīvēs, taču varam paši sekot līdz sev un savai rīcībai.
Iedziļinoties tēmā par vecāku pozitīvi tendēto, taču ne tik izdevušos labvēlīgo
ietekmi uz bērniem, ir manāma pastāvam iespēja, ka bērns no sava tēva - garīgā ''iznīcinātāja'' terorizētāja iegūs tādas pašas kritiķa tieksmes kā tēvs, taču nē.. Šī iespēja arī tiek atspoguļota M. Kaningema romāna ''Miesa un asinis''..
