Tiesas spriedumu un lēmumu izpildes process

Izpildes procesa jēdziens, pamts. Sprieduma izpilde nozīmē, ka var īstenot tiesas spriedumā, kas ir stājies spēkā (t.i., ja tas nav pagaidu izpildāms spriedums), noteikto pienākumu izpildi, tostarp pret tās personas gribu, uz kuru attiecas noteikta darbība vai izpilde. Parāda piedziņas pamatā var būt ne tikai tiesas, bet arī citas iestādes spriedums, ja likums to atļauj, piemēram, administratīva iestāde drīkst izdot lēmumu lietās, kas izriet no civiltiesiskām attiecībām. Spriedumu izpilda pēc tā stāšanās likumīgā spēkā, izņēmot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekāvājoties. Parāda piedziņu reglamentē Likuma Nr. 99/1963 (Civilprocesa kodekss) sestās daļas 251.-351. pants ar visiem grozījumiem. Vispārīgie noteikumi par parāda piedziņu netiek piemēroti spriedumiem par nepilngadīgo audzināšanu, jo ir atšķirīga (t.i., ar īpašumu nesaistīta) izpildāma pienākuma būtība, ja neievēro tiesas spriedumu, ar ko nosaka nepilngadīgo nodošanu no vienas fiziskas personas aprūpes citas personas aprūpē. Kreditors, kura prasījumu parādnieks neapmierina, var saņemt kompensāciju, izmantojot līdzekļus, kas pieejami saskaņā ar Civilprocesa kodeksa sesto daļu ar grozījumiem, vai obligāto izsoli saskaņā ar Likuma Nr. 26/2000 36.-61. pantu par sabiedriskajām izsolēm (obligāta samaksa naudā), vai līdzekļus, kas pieejami saskaņā ar Likumu Nr. 120/2001 par tiesu izpildītājiem un to darbību (Izpildes kodekss) un tā grozījumiem (obligāta samaksa naudā vai neizmantojot naudu). Tālāk ir aprakstīti atsevišķi īpaši līdzekļi, kas paredzēti Civilprocesa kodeksa sestajā daļā.