Pēc neatkarības atgūšanas Latvijas tiesību sistēma atrodas pārejas situācijā no sociālistiskās tiesību sistēmas uz Rietumeiropas tiesību sistēmu. Tomēr šī pāreja nenotiek tik ātri kā politiskā, sabiedriskā un ekonomiskā reforma.
Ja likumdošanas jomā šī virzība skaidri iezīmējās un norit pietiekami ātri un mērķtiecīgi, tad tiesību vispārteorētiskās un metodoloģiskās izpratnes jomā, kā arī juridiskajā domāšanā, ir krietni vairāk neizpratnes un nepamatotas pašpārliecinātības. Šādos apstākļos sevišķu aktualitāti iegūst juridiskās zināšanas, kas ir balstītas uz demokrātiskas un tiesiskas valsts izpratni, uz tiesiskai valstij un tiesību sistēmai raksturīgiem principiem, uz prasmi konkrētā situācijā tos pielietot, lai juridiski pieļaujamās robežās pārvarētu likumdošanas nepilnības un panāktu saprātīgu, tiesību normas jēgai atbilstošu rezultātu.1
Tiesību normu interpretācijai ir ļoti liela nozīme tiesību sistēmā un līdz ar mūsu valsts iestāšanos Eiropas Savienībā tās loma palielināsies un šim jautājumam tiks pievērsta arvien lielāka uzmanība. Tas saistīts arī ar juridiskās izglītības iegūšanu, kas atbilstu starptautiskajai tiesību metodoloģijai un arī tiesību zinātnes attīstībai.…