Tiesību normu interpretācija

Tiesību normas sastāv no vārdiem, kas savā starpā veido valodas leksisko elementu. Vārdi ir savstarpējās attiecībās viens ar otru, veidojot sintaksi, paralēli veidojas loģiskas saites un attiecības starp vārdiem, kas savukārt veido tiesību normu tekstuāli loģisko elementu.
Jebkuru domu var izteikt dažādos veidos – tātad pastāv arī valodas stila elements. Tiesību normās tiek lietots literārās valodas lietišķais stils.
Ar nožēlu jāmin, ka pagaidām tiesību normās sastopamas daudzas valodas nepilnības, kas rada neskaidrību gan sabiedrībai, gan juristiem, kam šīs tiesību normas jāpiemēro. Neapšaubāmi rodas iemesls gramatiskajai jeb filoloģiskajai interpretācijai, kas Latvijā izpaužas tās vislielākajos apmēros.
Interpretāciju dažkārt uztver kā procesu, kurā pilnīga rīcības brīvība ir dota normas piemērotājam, kurš vadās no savas dzīves un profesionālās juridiskās pieredzes, no savas tiesiskās apziņas.
Smags juridiskās ētikas pārkāpums ir normatīvo aktu tekstu sagrozīšana un iztulkošanas pēc savām vēlmēm vai sava klienta interesēm. Diemžēl šādi juridiskās ētikas pārkāpumi pastāv dzīvē un viens no šādu gadījumu novēršanas paņēmieniem būtu tīri profilaktisks - pastāvošo normu pilnveidošana un jaunu radīšana, pēc iespējas ievērojot juridiskās tehnikas principus – pasniegt likumdevēja gribu normatīvajos aktos tā, lai tie būtu pēc iespējas vienveidīgāki, lakoniskāki un saprotamāki.…