Jebkurš likums vai tiesību norma ir normas izdevēja mērķtiecīgas darbības rezultāts. Normas izveidotājam vārdi un teksts ir tikai līdzeklis, lai pateiktu domu, kurā ir ietverts konkrēts saturs. Jēdziena satura izpratne nav viennozīmīga. Likuma teksts ir tā satura ārēji redzamais ietvars. No tā, cik adekvāti likumdevējam izdodas ietvert vārdos gan savu gribu, mērķi, ir atkarīgs likuma pielietotāja varēšanu normu teksta saturu reproducēt, lai atbilstoši tā mērķim realizētu to dzīvē.
Bieži var dzirdēt uzskatu, ka tad, kad tiesību normas saturs ir skaidrs, tad nav vajadzīga normas interpretācija. Bet tas viss ir ļoti nenoteiktā formā, jo, kas vienam var būt skaidrs, ņemot vērā viņa juridisko kvalifikāciju un pieredzi, tas otram var būt neskaidrs. Tādējādi, jo plašākas zināšanas un dažādāka pieeja konkrētam tiesiskajam gadījumam, jo vairāk var rasties neskaidrību.
Ņemot vērā individuāli motivētu tiesisko aktu interpretācijas darbību un paņēmienu daudzveidību, var rasties uzskats, ka rezultāti var būt dažādi un, tādējādi tie nevar būt prognozējami.
Izejot no iepriekš minētā, referāta mērķis ir izpētīt tiesību normu iztulkošanu.
Lai realizētu darba mērķi, autors izvirza sekojošu uzdevumu – izmantojot pieejamo literatūru, analizēt tiesību normu iztulkošanas metodes - gramatisko, sistēmisko, vēsturisko un teleoloģisko metodi, kā rezultātā noteikt tiesību normu iztulkošanas pilnveidošanas iespējas.
Referāta mēŗka realizēšanai autors izmanto, mācību literatūru, problēmrakstus laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī normatīvos aktus.
Tiesību normu interpretāciju var uzskatīt par tādu darbību, kurā pilnīga brīvība tiek piešķirta tiesību normas piemērotājam. Normu iztulkošanu var nepiemērot, gadījumā, ja redzam, ka konkrētā norma ir skaidri saprotama. Jāteic gan, ka kritērijs “skaidrs” vai “neskaidrs” ir pārāk nenoteikts, jo vienam viņa juridiskās kvalifikācijas ietvaros var likties skaidrs, tas citam var būt neskaidrs. Abiem jēdzieniem lielā mērā ir socioloģisks raksturs.1
Runājot par iztulkošanas procesu, var teikt, ka tas nav pakļauts ne normatīvām, ne juridiski – metodiskām norādēm.
Tiesību normu teksta satura izzināšanu, un izvērtēšanu veic ar darbību kopumu, ko sauc par iztulkošanu vai interpretāciju (lat. interpretation- skaidrošana, jēgas atklāšana). …
