Tiesību normu un principu kolīziju īpatnības ar jūrlietām saistīto tiesisko attiecību jomā

Sabiedrības un valsts, kā arī pilsoņu dzīvē ir nepieciešama stabilitāte un kārtība. Cilvēku eksistence un savstarpējā darbība nav iespējama bez kopīgiem uzvedības noteikumiem. Tiesības kā zināms ir sabiedrībā pieņemto uzvedības normu noteicējas, kas ir atzītas un sabiedrībā tās tiek ievērotas.
Visos laikos ir eksistējuši konflikti, strīdi un cilvēku sadursmes. To iemeslus vienmēr ir centušies izprast un vienmēr ir meklēti to novēršanas un atrisināšanas paņēmieni. Strīdu pamatā vispirms ir nesaskaņas un tās ietekmē politiskā, valdošā un ekonomiskā situācija, strīdīgā jautājuma informācijas raksturs un apjoma novērtējums, pieņemtie vai sagatavē esošie lēmumi.
Jau senatnē ievērojami domātāji centās saprast pretrunas pasaulē un likumu nozīmi to pārvarēšanā. Platons atzīst, ka visi cīnās ne tikai sabiedriskajā, bet arī personīgajā dzīvē, un katrs atsevišķi – cīnās pats ar sevi1. Likumdevējiem jāsniedz pilsoņiem ne tikai padomi, bet arī jānosaka, kas katrā atsevišķā gadījumā ir labi un, kas ir slikti. Platona līdzdomātāji uzsvēra, ka cilvēku iekšējais stāvoklis ir iemesls cilvēku pamudinājumam doties dažādos virzienos un atšķirīgi rīkoties. Tas arī ir šķirklis, kas nodala ļauno no labā.
Mūsdienu apstākļos katras valsts nacionāli tiesiskā „pašpietiekamība”, nezaudējot savus pirmsākumus, izjūt arvien vairāk citu tiesisko sistēmu milzīgo ietekmi. Starptautiskā tiesiskā sistēma arī arvien aktīvāk savstarpēji mijiedarbojas ar nacionāli tiesiskajām sistēmām. Veidojas plašs juridisko pretrunu lauks –tiesību teorijā, tiesiskajos uzskatos, aktos un juridiskajās darbībās.…