NOBEIGUMS
Referāta izstrādes procesā autors noteica mērķi, proti, izpētīt Vidzemes zemnieku kārtas tiesību vēsturi XIX gadsimta pirmajā pusē.
Referātā tika apskatīta Vidzemes guberņas pārvaldes organizācija, kā arī vācu muižniecības vietējā pašpārvalde, tiesu iekārta un darbība šajā laikā. Noskaidrots, ka visa likumdošana un tiesu vara atradās Krievijas cara un vietējās vācu muižniecības rokās. Zemnieku kā dzimtcilvēku stāvoklis šajā laikā bija pilnīgi beztiesisks.
Situācija mainījās līdz ar 1804. gada Vidzemes zemnieku likuma pieņemšanu. Likums precizēja zemnieku juridisko stāvokli un noteica tiem arī dažas tiesības. Muižnieki vairs nevarēja atsavināt zemniekus šķirti no zemes, tātad zemnieks bija saistīts ar zemi. Likums paredzēja arī zemnieku tiesību aizsardzību zemnieku jeb pagasta tiesā.
1809. gadā tika pieņemti „Papildu panti un paskaidrojumi” pie Vidzemes zemnieku likuma, kuri saturēja gandrīz vienīgi zemnieku tiesību ierobežojumus. Zemniekiem tika izsniegtas jaunas vaku grāmatas, kas bija izdevīgākas muižniekiem. Tomēr papildu pantos pirmo reizi parādījās darba tiesību aizsardzības noteikumi.
Ar 1819. gada brīvlaišanas likumu Vidzemes zemnieki ieguva personīgo brīvību, bet reizē ar to zemnieki zaudēja tiesības uz zemi, jo zeme kļuva par muižnieku neierobežotu īpašumu. No tiesībspējas un rīcībspējas viedokļa zemnieks turpmāk bija tiesību subjekts. Ar likumu tika izbeigta zemnieku personiskā pakļautība muižai un tika izveidoti zemnieku uzraudzības orgāni pagastos - pagasta sapulce, pagasta vecākais un viņa palīgi un pagasttiesa.
Pēc dzimtbūšanas atcelšanas Vidzemē saimniekošanas ziņā sākumā nekas daudz nemainījās. Muižās laukus turpināja apstrādāt zemnieki, kas juridiski skaitījās brīvi, bet ekonomiski joprojām saistīti ar muižu. Tomēr pozitīvi vērtējams fakts, ka likums paredzēja zemnieku civiltiesisko attiecību regulēšanu vairākās jomās: attiecībā uz laulību, aizbildnību un aizgādnību, īpašuma tiesībām, mantošanu un līgumiem.
Mainot zemnieku juridisko stāvokli no dzimtcilvēka uz brīvu cilvēku, zemniekiem bija nepieciešams pilns personības identifikators, tādēļ likumā tika iestrādāts jautājums par uzvārdu došanu.
…
