Tiesību teorija - tiesību norma

Tiesību normu mērķi
Tiesību izpētē un faktiskā izmantošana nav iespējama bez to mērķu analīzes, kuri likti tiesisko normu radīšanas un realizācijas pamatā, tiesību normu mērķi tiek izvietoti noteiktā secībā un pakļautībā. Tiesisko normu mērķu iedalījums, ar tuvāko mērķi jāsaprot iespējas, kuru realizēšanai jau ir nepieciešamie noteikumi un līdzekļi. Perspektīvo mērķu pilnīgai īstenošanai nepieciešamo noteikumu vēl nav, tiem ir audzinoša rakstura loma un tie paver attiecīgas perspektīvas tiesību normas realizējošiem subjektiem. Savukārt gala mērķis pauž vēl attālāku normu darbības plānoto rezultātu. Katrai tiesību nozarei, tai skaitā arī krimināltiesībām, bez visas tiesību sistēmas kopīgajiem ir arī savi specifiskie uzdevumi(mērķis). Tādi piemīt arī atsevišķiem institūtiem.

SECINĀJUMI
• NORMA – sabiedrībā, praksē izveidojušies likumi, piņēmumi, noteikumi.
• Tiesību normas ir normas, ko nosaka un aizsargā valsts.
• Vispārējā tiesību norma ir norma, kas ir saistoša visiem, kā piemēram Satversme.
• Iekšējā tiesību norma ir norma, kas saistoša tikai tam publisko tiesību subjektam, kas to izdevis, kā arī tā pakļautībā esošajām institūcijām, arodsabiedrībām un to darbiniekiem.
• Tiesību normas no pārējām sociālajām normām atšķiras ar detalizācijas pakāpi. Tiesību normas ir precīzi, detalizēti uzvedības noteikumi.
• Tiesību normas var iedalīt pēc to juridiskā spēka, pēc darbības sfēras un atkarībā no personu loka.
• Tiesību normu struktūra pamatojas uz savstarpēju ssaistību, tiesību normu sistemātismu.
• Tiesību normas sastāvdaļas ir hipotēze, dispozīcija un sankcija.
…