SECINĀJUMI
Teorijas mēģina pierādīt, ka tas, ko mēs uzskatām par pašsaprotamu, īstenībā ir konstrukcija, atsevišķa teorijas daļa, kas sākusi izskatīties tik dabiska, ka mēs to vairs pat neuztveram kā teoriju. Viena no specifiskākajām teorijas iezīmēm ir tās bezgalīgums. Tā nav apgūstama tā, lai “zinātu teoriju” no galvas. Tā liek domāt un sekot tai līdzi ik brīdi. Ne mirkli nevar būt pilnīgi pārliecināts par tās drošumu un patiesīgumu. Teorija pēc definīcijas ir neapgūstama - ne tikai tāpēc, ka izzināmo parādību klāsts nav galīgs, bet tāpēc, ka teorija pati bieži apšauba hipotēzes un pieņēmumus, uz kuriem tā balstās. Teorija nebūtu teorija ja tā nepretstatītu un nesagrautu idejas, kas likās zināmas, tāpēc teorijas sekas nekad nav paredzamas - pozitīvas vai negatīvas.
Konfliktu teorija ir pretēju pušu, spēku, interešu uzskatu, vērtību orientāciju sadursme. Pēc konfliktu teorijas piekritēju domām, atšķirīgas vajadzības, pretējas intereses un to izraisītās sadursmes un cīņa ir sabiedrības attīstības galvenais dzinulis un virzošais spēks.
Var visu mūžu slēpties aiz teorijām, bet no reālas prakses neaizbēgt. Lai cik akurāts un apzinīgs students nebūtu, spēja pielietot lielo teorētisko bagāžu, kas uzkrājas studiju gados, svarīga ir prakse.
Juridiskās prakses nozīme ir tajā, ka tā parāda, cik pilnīga vai nepilnīga ir mūsu likumdošana, kādas ir tās priekšrocības un trūkumi, plusi un mīnusi, efektivitāte vai neefektivitāte.
Juridiskā zinātne nebūtu iespējama ne bez terorijas, ne bez prakses. Autore secina, ka svarīgi ir ne tikai apgūt zināšanas, bet tās reāli un regulāri pielietot ikdienā. Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē kā studiju kurss ir iekļauta juridiskās palīdzības sniegšana, kas, autoresprāt, būtu jāiekļauj ikvienā juriprudences studiju kursā. Iegūtās teroētiskās zināšanas ir jānostiprina praksē, īpaši vērtīgi tas ir tad, ja ar to var nest labumu sabiedrībai.
…
