“Tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai.” Civillikuma 1403. pants
Šī darba tēma, tiesiska darījuma rakstveida formas nepieciešamība, tika izvēlēta tieši tādēļ, ka tiesiski darījumi, manuprāt, ir tas, par ko visbiežāk rodas dažādi strīdi un nesaskaņas. Sakarā ar to, ka mūsdienu pasaule arvien vairāk materializējas, arvien lielāka loma tiek piešķirta tieši materiālā labuma gūšanai. Līdz ar to palielinās arī veikto darījumu skaits, palielinās to ļaužu kopums, kuri dažādu likuma nepilnību sakarā cenšas to apiet vai vēl ļaunāk neievērot, likumu pārkāpjot.
Darba mērķis ir „pieskarties” tieši tiesiska darījuma rakstveida formai, jo šis darījuma noslēgšanas veids praktiski ir vienīgais, uz kā pamata kādai no darījuma pusēm likumīgā kārtā pastāv izredzes pierādīt noslēgtā darījuma likumību, celt prasību tiesā, ja sakarā ar šo darījumu ir pārkāptas kādas no darījuma pušu tiesībām vai likums kā tāds.
Galvenokārt, lai atklātu darba tēmas būtību, ir nepieciešams zināt kaut vai nedaudz par šīs rakstveida formas attīstības vēsturi, tas palīdzēs nojaust tiesisko darījumu attīstību gadiem ejot, mainoties tiesību izmantotājiem un pienākumu veicējiem. Būtiski ir arī zināt kontrahentu iespējas, slēdzot darījumu, jo bez rakstveida formas pastāv arī vēl citi darījumu slēgšanas veidi, kas minēti Civillikuma (CL) 1473., CL 1428 pantos, kā piemēram, mutiska darījuma noslēgšana, darījuma noslēgšana ar kādām konkludentām kustībām, lai vienīgi būtu saprotams gribas izteikums, kas ir pats galvenais, ja runājam par tiesisku darījumu.…