Mūsdienās lielākai daļai iedzīvotāju ir maldīgs priekšstats par juristu, par tā darbu. Es agrāk domāju, ka tas ir mazs, apaļš, nosvīdis vīrelis, ieracies dokumentu kaudzē, kur māk gudri spriest neko nepateicis, kuram apkārt nekas cits neinteresē, kurš vienmēr zinās kā izkrāpt naudu. Bet izrādās, ka tā ir persona, kura ieguvusi oficiāli atzītu juridisko izglītību; praktisks darbinieks jurisdikcijas un ar tiesībām saistīto attiecību jomā; tiesību zinātnieks, kas nodarbojas ar tiesību un tiesisko attiecību teorētisko izpēti. Kāpēc es par to runāju? Tādēļ, ka juridiskā kvalifikācija vistiešāk ir saistīta ar jurista darbu- juridiskā kvalifikācija ir juridiska darbība. Juristam, manuprāt, ir jābūt ļoti attīstītam intelektam, domāšanai un runas dotībām, jābūt ļoti izglītotam. Galveno kārt, šīs dotības sāk mācīt augstskolā, pēc tam turpinot tās apgūt praksē. Mūsdienās augstu reputāciju “parastu” cilvēku acīs iegūst tikai tie juristi, kuriem ir labi panākumi darbā, kuri ir ieguvuši sabiedrības uzticību, ne nopēlumu. Pie tādiem nepieder juristi, kuri neprot izmantot darbu savā labā. Tāpēc manas tēmas izpēte noderēs juristiem, kuri strādā tiesību aizsardzības iestādēs. Palīdzēs vairāk saprast, kur pieļauj kļūdas un ka tas jārisina.
Bet šajā darbā es nerunāšu par to, kā iegūt, kur iegūt, bet gan par to, kur pielietot, cik kvalitatīvi pielietot un kādas rodas problēmas.
Mans temats tiešām būs par problēmām, ar kurām jurists saskaras gandrīz vai katru dienu.
Izvirzītais uzdevums: vai juridiskā kvalifikācija tiešām ir problēma juridiskajās lietās?
Juridiskā kvalifikācija ir problēma, un es nesaprotu, kāpēc par to ir tik maz rakstīts. Ņemot vērā, ka nav nevienas literatūras, tad grūti būs paskaidrot citu teorētiķu viedokli. Bet es domāju, ka ikdienā jurists nemaz neaizdomājas, ka tieši kvalifikācijā ir problēma. Liekas, ka juristi, gan arī parasti iedzīvotāji, vainu veļ uz likumdevējiem, to izdotajiem likumiem.
Domāju, ka par kvalifikāciju, kā problēmu vajadzētu sāktu runāt biežāk. Tad arī juristi nepieļautu tik daudz kļūdu sava darbā. Jo juridiskā kvalifikācija ir viena no svarīgākajām jurista darbībām. Tas ir pamats juridiskās darbības sākšanai. Bet, lai sāktu ķerties klāt kvalitātes noteikšanai(juridiskās kvalifikācijas noteikšanai) ir jāizprot normas. Juridiskā kvalifikācija “iet roku rokā” ar normām. Juristam vienmēr būs faktam, kuru izdarījis subjekts, jāatrod piemērota norma.
Šādu struktūru esmu izvelējusies tādēļ, ka tā vislabāk atspoguļo juridiskās kvalifikācijas būtību. Domāju, ka juridiskās problēmas vislabāk atspoguļo juridiskās kvalifikācijas funkcijas. Domāju, ka juristi zina, ka viņiem ir jāmeklē visā patiesība un, ka “patiesība nav tur ārā”.…
