Nobeigums
Rakstot un izpētot referāta tēmu „Bērnu tiesību aizsardzības mehānisms Latvijā”, secināju, ka bērnu tiesību aizsardzība īstenojama, sadarbojoties ar ģimeni, valsts un pašvaldību institūcijām, tiesībaizsardzības iestādēm un citām fiziskajām un juridiskajām personām.
Bērns ir neaizsargāts ikvienā nestandarta dzīves situācijā – kļūstot par tiesisko attiecību dalībnieku administratīvajā procesā, kriminālprocesā, arī civilprocesā, kad, piemēram, vecāku savstarpējo attiecību risināšanas ietvaros bērna interešu aizstāvība bieži vien ir pēdējais, par ko pieaugušie domā. Ir svarīgi, lai tādos brīžos iesaistās atbildīgās institūcijas, speciālisti, kas ir ieinteresēti palīdzēt. Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktas ap divdesmit bērna tiesību aizsardzības institūciju, bet to darbībā un savstarpējā koordinācijā, kā izskan plašos masu mēdijos, nereti konstatējami būtiski trūkumi, neprofesionāla rīcība, līdz pat bērna tiesību pārkāpumu gadījumu ignorēšanai. Bērna tiesību aizsardzības speciālistiem jāsaprot, cik svarīgs ir katra ieguldījums bērnu likumpārkāpumu prevencijā – šī ieguldījuma nepieciešamība un nozīmīgums, kā arī tā loma drošas sabiedrības veidošanā, jāizprot visiem profesionāļiem, kas attiecīgā brīdī varētu kļūt par uzticamu un zinošu cilvēku kāda bērna dzīvē.
Tā kā tiesiskās regulēšanas mehānisma mērķis ir pareizi sakārtot, uzturēt sabiedriskās attiecības, primārais būtu darbs ar sabiedrību, manuprāt, tas ir visefektīvākais veids, kā uzlabot bērnu aizsardzības sistēmu Latvijā. …