Pozitīvs aspekts saskatāms arī no īpašuma ieguvēja skatupunkta. Ne tikai, jau pieminētais laika resurss – jo jaunam īpašniekam nav pašam jāiesniedz nostiprinājuma dokumenti utt, bet arī ļauj izvairīties no agrāk sastopamām situācijām, kad jaunais īpašnieks nesteidzās nostiprināt Zemesgrāmatā jauniegūto nekustamo īpašumu uz sava vārda. Līdz ar ko likumīgais īpašnieks turpināja būt iepriekšējais, proti – tas, kam īpašums jau atsavināts un izsolē pārdots. Tas radīja situācijas, ka īpašumu varēja turpināt apgrūtināt ar dažādu aizlieguma atzīmju ierakstīšanu. Šā brīža situācija – šādu iespējamību nepieļauj.
Ir vēl kāds būtisks pozitīvs aspekts, proti nodokļu aprēķināšana un iekasēšana, kas šobrīd notiek saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību, nepaļaujoties uz jaunā īpašnieka vēlmi un laiku īpašuma tiesību nostiprināšanā. Un galvenokārt šāda kārtība sniedz publisko ticamību Zemesgrāmatas ierakstiem.
Saskaņā ar Augstākās tiesas lēmumu uz maksātnespējas administratoru Civilprocesa likuma noteikumi par parādnieka mantas izsoli attiecas tiktāl, ciktāl viņš veic šo tiesu izpildītājam raksturīgo funkciju, un iesniedzot pieteikumu par izsoles akta atzīšanu par spēkā neesošu, maksātnespējas administrators darbojas kreditoru interesēs. Līdz ar to ir secināms, ka abu minēto amatpersonu statuss un uzdevumi būtiski atšķiras.
…