Katrai valstij tradicionāli ir veidojusies sava nacionālā tiesību sistēma, tomēr katras valsts tiesību sistēma piederēs pie kāda tiesību loka, kas ne tikai atšķirs šo sistēmu no citām tiesību sistēmām, bet arī vienos ar to valstu sistēmu, ar kuru šī valsts ir vienā tiesību lokā. Tomēr nevajadzētu aizmirst arī vēsturisko veidošanos, apstākļus, kas to ir ietekmējuši, piemēram, kolonizācija, savā veidā arī kari.
Kopumā pasaulē ir septiņas tiesību sistēmas, tomēr šī darba mērķis ir apskatīt 2 lielākās no tām un salīdzināt to avotus, bet galvenais uzsvars tiks likts uz vienu tiesību avotu – tiesu precedentu un tā lomu šajās tiesību sistēmās.
Darbā apskatāmās tiesību sistēmas ir romāņu – ģermāņu tiesību sistēma, kur tiesu precedenta loma un vieta kā tiesību avots nav noteikta, un otra tiesību sistēma, kas tiks apskatīta, ir anglo-amerikāņu, kurā atšķirībā no kontinentālās tiesību sistēmas, tiesu precedentam ir liela nozīme, jo tas ieņem centrālo tiesību avotu vietu šajā tiesību sistēmā. Tas arī ir iemesls, kāpēc apskatu šo tēmu, jo tiesu precedenta loma šajās tiesību sistēmās nav vienāda.
Tā kā tiesu precedents un to piemērošana atšķiras no cita veida tiesību avotiem, ir svarīgi izzināt tā rašanās iemeslus, un kāpēc vienā tiesību sistēmā tam ir galvenā avota loma, bet otrā tiesību sistēmā tam ir nenoteikta loma, kas to vēsturiski ir ietekmējis un kas to apgrūtina mūsdienās.
Tātad šī darba izpētes objekts ir tiesu precedents romāņu-ģermāņu tiesību sistēmā un anglo-amerikāņu tiesību sistēmā.
Tiesu precedenta pielietošanas problēma gan romāņu-ģermāņu, gan anglo-amerikāņu tiesību sistēmās ir aktuāla arī mūsdienās, jo romāņu-ģermāņu tiesību sistēmā precedenta loma arvien pieaug, pretēji anglo-amerikāņu tiesību sistēmai, kur precedenta loma pakāpeniski samazinās, bet palielinās likuma loma šajā tiesību sistēmā.
Studija darba mērķis ir noskaidrot tiesu precedenta lomu romāņu –ģermāņu un anglo-amerikāņu tiesību sistēmā, ka arī salīdzināt tā lomu šajās tiesību sistēmās, un atklāt iemeslus, kāpēc tā loma šajās tiesību sistēmās ir tik atšķirīga.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, darbā tiek izvirzīti sekojoši uzdevumi:
1.Raksturot romāņu – ģermāņu tiesību sistēmu
2.Raksturot romāņu-ģermāņu tiesību sistēmas avotus, pievērst uzmanību tiesu precedenta lomai romāņu-ģermāņu tiesību sistēmā
3.Raksturot anglo-amerikāņu tiesību sistēmu
4.Raksturot anglo-amerikāņu tiesību sistēmas avotus, pievērst uzmanību tiesu precedentam anglo-amerikāņu tiesību sistēmā
5.Salīdzināt tiesu precedenta lomu romāņu-ģermāņu un anglo-amerikāņu tiesību sistēmās.
Izvirzītu uzdevuma sasniegšanai darba laikā tiks izmantotas šādas metodes:
1.Informācijas meklēšana;
2.Literatūras lasīšana un tulkošana;
3.Literatūras analizēšana saistībā ar studiju darba tēmu;
4.Deskriptīvā jeb aprakstošā metode;
5.Vēsturiskā metode;
6.Salīdzināšanas metode.
Lai cik daudz valstu nepiederētu pie kādas tiesību sistēmas, tajās būs arī attīstīta sava nacionālā tiesību sistēma. Šī attīstība var ietekmēt kopējo tiesību sistēmas attīstību, pie kuras pieder katra valsts. Katrai tiesību sistēmai ir jāveido kopēju tiesu praksi, lai varētu pilnīgi izmanot palīgavotus, kas pieder pie katra tiesību sistēmas, jo pretējā gadījumā neveidosies vienotā tiesu prakse, kā tas pastāv romāņu-ģermāņu tiesību sistēmā un arī anglo-amerikāņu tiesību sistēmā.
Izvirzīto uzdevumu sasniegšanai tika izmantotas gan juridiskā literatūra, gan vēstures grāmatas, kas palīdzēja sasniegt izvirzīto mērķi.
Rezultātā tika pilnveidotas prasmes un iemaņas, strādāt ar izziņas materiāliem. Rakstot darbu, radās priekšstats, kāda ir precedenta nozīme abās tiesību sistēmās un cik tas ir būtisks tiesas spriešanas procesā.…
