Uzņēmums, kas pielieto nediferencēto mārketingu, parasti ražo preci, kas orientēta uz lielākajiem tirgus segmentiem. Tad kad to praktizē vairāki uzņēmumi vienlaikus, lielajos segmentos rodas intensīva konkurence, bet to pircēju, kuri ir mazajos segmentos vēlmes un vajadzības netiek pietiekami apzinātas. Tā piemēram, Amerikas automobīļu ražotāji daudzus gadus ražoja tikai lielos automobīļus. Rezultātā darbība lielajos segmentos var kļūt neienesīga, jo tajos valda spēcīga konkurence.
Diferencētais mārketings: dotajā gadījumā firma izlemj darboties vairākos tirgus segmentos, katram no tiem izstrādājot atsevišķu piedāvājumu. Tā korporācija “General Motors” cenšas izdot automašīnas “jebkuram maciņam, jebkuriem mērķiem, jebkuram cilvēkam”. Piedāvājot dažādas preces, viņi cer panākt lielāku noietu un palielināt savu ietekmi katrā no apgūstamajiem segmentiem. Arvien vairāk uzņēmumi sāk praktizēt tieši diferencēto mārketingu.
Koncentrētais jeb mērķa mārketings: daudzas firmas saskata sev arī trešo mārketinga iespēju, īpaši pievilcīgu organizācijām ar organiskajiem resursiem. Tā vietā, lai koncentrētos uz liela tirgus mazu daļu,firma koncentrē spēkus uz lielu daļu vienā vai vairākos subtirgos. Piemēram, uzņēmums “Volkswagen” koncentrējas uz mazlitrāžas automašīnu tirgu,firma“Hewlett – Packard” uz dārgu kalkulatoru tirgu. Pateicoties koncentrētajam mārketingam uzņēmums nodrošina sev noturīgu pozīciju apkalpojamajos segmentos tā, ka labāk par citiem pārzina šo segmentu vajadzības un ir jau ieguvusi noteiktu reputāciju. Turklāt, ražošanas specializācijas un noieta stimulēšanas rezultātā uzņēmums ieekonomē vairākās savās darbības sfērās. …
