Secinājumi un priekšlikumi
Secinājumi:
1)Pakalpojumus sniedz (tātad ražo un pārdod) privātie uzņēmumi, kā arī valsts un pašvaldību organizācijas. Pakalpojumus sniedz zi¬nātnieki, skolotāji, restorāni, sportisti, ķīmiskās tīrītavas, santehni¬ķi, remontdarbnīcas, mākslinieki. Strauji pieaug līzinga pakalpoju¬mu, loģistikas pakalpojumu apjomi. Uzskaitījums nebūt nav pilnīgs, bet dod iespēju apjaust un iz¬prast pakalpojumu nozīmi un arī to, ka pakalpojumu sociāli ekono¬miskā loma aizvien pieaug. Līdztekus tradicionālajiem pakalpojumiem pasaulē veidojas aizvien jauni pakalpojumi, kas nozīmīgi ietekmē gan uzņēmumu darbību, gan atsevišķu personu dzīves kvalitāti.
2) Autore izpētot statistikas datus par pakalpojumu uzņēmumu darbību secina, ka Latvijā tiem uzņēmumiem un nozarēm, kurām ir lielākais apgrozījums, tiek veiktas arī lielāki tirgus pētījumi, tajos iegūtie rezultāti analizēti un piemērotas attiecīgās stratēģijas, lai palielinātu savu produktu pārdošanas apjomus un vēl vairāk palielinātu produkcijas apgrozījumu, līdz ar to vairāk nodrošinātu darbavietas cilvēkiem, rodot iespēju tiem nopelnīt. Pakalpojumu nozarēm ir liela pievienotā vērtība, jo pakalpojumu uzņēmējdarbība rada daudz darba vietu, jo bieži viena pakalpojuma sniegšana ir kompleksi saistīta ar cita pakalpojuma sniegšanu.
3)Mārketings kā mērķtiecīgs pro¬cess dod savu ieguldījumu pakalpojumu uzņēmuma konkurētspējas paaugstināšanā, jo paredz sistēmisku pieeju pakalpojumu izveidē, tā plānošanā, cenu noteikšanā, sadales sistēmas un stimulēšanas orga¬nizēšanā.
4)Pakalpojumu uzņēmumi bieži vien mārketinga praktiskā izman¬tošanā atpaliek no uzņēmumiem, kas ražo preces. Iemesls - daudzi pakalpojumus sniedzošie uzņēmumi ir nelieli (frizētavas, automo¬biļu remontdarbnīcas), un tāpēc mārketings tiem šķiet pārāk dārgs izmaksu postenis vai nemērķtiecīgs process. Atsevišķi pakalpojumu uzņēmumi (auditorsabiedrības, juridiskās konsultācijas, slimnīcas) mārketinga izmantošanu nereti uzskata par profesionāli neētisku darbību. Citiem pakalpojumu sniedzējiem (augstskolas) viņu at¬tieksmi pret mārketinga aktivitātēm ietekmē nesenā popularitāte, kas, kā viņiem šķiet, ir joprojām.
5)Ņemot vērā pakalpojuma īpatnības, mārketinga speciālistiem jā¬izstrādā efektīvi paņēmieni, kā netveramo padarīt manāmu, kā pa¬augstināt pārdevēju darba efektivitāti, veidojot labāku mijiedarbību, kā paaugstināt pakalpojumu kvalitāti, panākt tās stabilitāti, kā regulēt piedāvājumu gan paaugstināta pieprasījuma, gan zema pieprasījuma periodā.
6) Tirgzinības komplekss - 4P kombinācija, kas, savstarpēji saskaņoti, ļauj pastāvīgi sniegt potenciālajiem patērētājiem piedāvājumu, kas varētu apmierināt viņu vajadzības un prasības. 4P - tirgzinības darba četri pamatvirzieni tirgzinības kompleksā: darbs ar preci, cenu veidošana, preču izplatīšana un virzīšana tirgū. Ir autori, kas tirgzinības kompleksu dala sīkāk, no iepriekš minētajiem pamatvirzieniem nodalot vēl trīs, īpaši tos nozīmējot uz pakalpojumu nozari: personālu, procesus, fizikālo vidi.
7) Produkts ir viss, kas var apmierināt patērētāju vajadzības (pieprasījumu) un tiek piedāvāts tirgū. Parasti produktu saista tikai ar kādu materiālu mantu. Taču mārketinga izpratnē produkts nav ierobežots tikai ar materiālo izteiksmi. Termins „produkts” attiecas uz taustāmu, fizisku produktu, kā arī uz pakalpojumu.
8)Pakalpojums —jebkurš pasākums vai labums, ko viena puse var piedāvāt otrai un kas nav sataustāms, iegūstams savā īpašumā.
9)Pakalpojumu sniegšana var būt un nebūt saistīta ar preci tas mate¬riālā izpausmē. Pakalpojumiem raksturīgas četras iezīmes: 1) tie nav sataustāmi 2) pakalpojums nav atdalāms no tā devēja (avota) 3) kvalitāte ir nepastāvīga 4) nav iespējams transportēt, uzglabāt.
10) Tirgzinībā ar cenu saprot preces un pakalpojuma vērtību, izteiktu naudā. Tas ir preces vērtību mērs. Cena ir svarīga, jo to izmanto preces kvalitātes noteikšanai, tā ir svarīgs konkurences līdzeklis, un ar to var noteikt tirgotāja ienākumus.
11)Cenai pakalpojumu tirgū ir būtiska psiholoģiski ekonomiska lo¬ma, noteikti būtiskāka, nekā pārdodot preces. Tā kā pakalpojumu pirkšana ir saistīta ar relatīvi augstāku riska pakāpi nekā preču tirgū,
12) Sadale ir darbība (pasākumu kopums), ko veic uzņēmums, veidojot un virzot preču plūsmu pie patērētāja. Sadale sākas tad, kad prece ir gatava piegādei vai pārdošanai, un beidzas tad, kad patērētājs saņem preci. Attīstoties un pilnveidojoties sadalei, produkts kļūst pieejamāks pircējam.
13) Pārdošanas veicināšana ir paņēmienu kopums, kuru izmanto visā preces dzīves cikla laikā, tas ir vērsts uz trīs tirgus dalībniekiem - patērētāju, vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem ar mērķi īsā laika periodā palielināt pārdoto preču apjomu, kā arī piesaistīt jaunus pircējus. Virzīšana tirgū ir viens no tirgzinības kompleksajiem elementiem. Galvenais mērķis preces virzīšanai tirgū ir tas, lai cilvēki pirktu preci vai pakalpojumu. Pircēji tiks iedrošināti pirkt jaunu preci, ja ieraudzīs tās reklāmu avīzē, žurnālā, televizora ekrānā.
14) Virzīšana sastāv no reklāmas; pārdošanas veicināšanas, netiešās reklāmas, tiešās pārdošanas. Reklāma ir uzņēmuma un ražotā produkta virzošais faktors, tāpēc tā jāizmanto visiem uzņēmumiem izmantojot nepieciešamos reklāmas veidus.
15)Mārketinga plāns pavisam noteikti ir nepieciešamas, lai noteiktu savu mērķa tirgu, lai saprastu, kura ir tā cilvēku grupa ar līdzīgām vēlmēm un vajadzībām, kas uzņēmumam varētu nodrošināt lielākus ienākumus nekā citas. Mārketinga plāns vajadzīgs arī tāpēc, lai izvēlētos vienotu ceļu uzņēmuma mērķu sasniegšanai. Lai attīstītu uzņēmumu, ir nepieciešams izstrādāt mārketinga plānu, kurā tiek izanalizēts tirgus un veikti visi finansu aprēķini. Noskaidrota uzņēmuma atrašanās vieta, noskaidroti potenciālie klienti. Izveidotas noteiktas produkta virzīšanas stratēģijas.
…
