10. Virpuļstaba gadījumi Latvijā.
Gada griezumā pirmo virpuļstabu attīstība novērojama siltajā periodā un klimatiskajos datos fiksētas no maija līdz augustam, bet visbiežāk tās redzētas jūnija un jūlija mēnešos. Turpmāk sniegtas tikai dažI iespaidīgākIE un pēdējā laikā fiksētie virpuļstabi.
1985. gada 26. jūnijā Durbē, virpulis kā sūknis izsūca divus zivju dīķus, norāva ēkām jumtus un pacēla gaisā pat nelielu traktoru.
1991. gada 18. jūnijā pāri Rīgas pilsētai virzījās aukstā fronte. Spēcīga pērkona negaisa laikā Rīgā tika novēroti melni violeti dzeltenīgi mākoņi. Virpuļviesulis netikai pārāva elektrības līnijas un izgāza kokus, bet paspēja apgāzt arī 2 celtņus. Turklāt tika novērota būtiskas gaisa temperatūras pazemināšās no +28º pazeminājās līdz +16…+ 18º.
1998. gadā 4. jūnijā Cēsu pusē virpulis nolauza un kā skrūvi sagrieza simtgadīgu liepu, ar kuru paspēlējies, tas vēlāk to nometa uz elektrolīnijām kādas mājas pagalmā, Valmierā šajā laikā pa novadpētniecības muzeja telpām pastaigājās lodveida zibens.
Šogad, 2008. gadā, tikuši novēroti jau 5 virpuļstabi.
11. Virpuļstabi Latvijā 2008. gadā (pēc aculiecinieku novērojumiem).
1. gadījums- 21. jūnija dienā jūrā pie Ventspils.
2008. gadā, pēc aculiecinieku novērojumiem, pirmais virpuļstabs tika pamanīts 21. jūnija dienā jūrā pie Ventspils, kur, no tumša mākoņa nolaidies virpuļojošs piltuvveida mākonis, kas sasniedzis ūdens virsmu, bet pēc dažām minūtēm lēnām pacēlies un izzudis. Diemžēl iemūžināts fotogrāfijā šis virpuļstabs nav.
Eiropas Eksperimetālais vētru prognozēšanas centrs "ESTOFEX" informēja, ka 21.jūnijā virs Baltijas jūras noritēja aktīvi atmosfēras procesi, tādēļ iespējami nelieli virpuļviesuļi un negaisa laikā vēja brāzmas varēja pastiprināties līdz 20 metriem sekundē.
…
