“Socializācija ir bērnībā aizsācies process, kura gaitā cilvēks kļūst par sabiedrības locekli, apgūdams tajā pastāvošās normas, paražas, likumus un dzīvesveidu. Galvenie socializētāji ir ģimene, skola, līdzaudžu grupa, darbs, reliģija un masu saziņas līdzekļi, bet galvenie socializācijas faktori un līdzekļi ir tieša pamācīšana, balvas un sodi, atdarināšana, eksperimentēšana, lomu spēles un indivīdu savstarpējā mijiedarbība (interakcija). Gadās, ka dažādi socializētāji, piemēram, ģimene un līdzaudži uz indivīdu iedarbojas savstarpēji pretrunīgi, piedāvādami nesaderīgus mērķus, vērtību kritērijus un uzvedības stilus. Par socializāciju sevišķi interesējas psihologi, antrologi un sociologi; uzskati par tās faktoriem un rezultātiem ne vienmēr sakrīt.” [1]
“Ģimene – cilvēku apvienība, kas balstās uz laulības, asinsradniecības, adopcijas vai citām saitēm un kuras locekļus saista sadzīves kopība, kā arī kopēja atbildība par bērna audzināšanu.” [2]
Ģimene ir pirmais un galvenais socializācijas institūts, jo tā ir pirmā grupa, kur cilvēks iesaistās līdz ar piedzimšanu, kur sāk veidoties un attīstīties bērna iekšējā garīgā pasaule un sociālās uzvedības formas. Viss tas, kas notiek ģimenē un ar ģimeni viennozīmīgi atspoguļojas uz personības attīstīšanās procesu.…