Secinājumi un priekšlikumi
Secinājumi:
1. Uzņēmumu, kuri veic darījumus ar citām saistītajām pusēm, darījumu cenām ir jāatbilst cenām, kuras ir vienādas tirgus vērtībai, pretējā gadījumā tas uzņēmumam var maksāt ar papildus uzņēmuma ienākuma nodokļa saistībām.
2. Latvijas republikas transferta cenu likumdošanas normās nav iekļauta obligāta transferta cenu dokumentācijas izveide, kas apgrūtina transferta cenu administrēšanu VID, kā arī nodokļu plānošanu daudznacionāliem komersantiem.
3. Lielākā daļa Eiropas valstu ir ESAO dalībvalstis, kas ļauj vieglāk noteikt un ieviest noteikumus, kādi būtu jāievēro darījumos starp šo valstu uzņēmumiem, līdz ar to, atvieglojot abpusēju uzņēmuma ienākuma nodokļa administrēšanu un nemaksāšanas novēršanu.
4. Latvijas Republikas transferta cenu likumdošanas normas salīdzinoši ar tās kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju – ir novecojušas, jo neiekļauj detalizētu aprakstu par transferta cenu dokumentācijas izveidi vai uzņēmuma funkcionālās analīzes izstrādi iespējama nodokļu audita gadījumā.
Priekšlikumi:
1. Mainīt „Likuma „Par uzņēmuma ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumu” pantus, iekļaujot tajos obligātu transferta cenu dokumentācijas izveidi, aprakstu tirgus cenas noteikšanai un funkcionālās analīzes izveidei, tādējādi, nesot valstij papildus nodokļu ieņēmumus no uzņēmumiem, kuri veic darījumus zem tirgus cenas, un papildus atvieglojot uzņēmumiem nodokļu plānošanu.
2. Definēt saistītu uzņēmumu kritērijus, kuri nosaka, kādi uzņēmumi ir mērķis transferta cenu dokumentācijas izveidei un VID nodokļu auditam, piemēram:
uzņēmuma darījumu vērtībai ar saistītajām pusēm jāpārsniedz 15 000 Ls;
ārvalstu komersants vai tā patstāvīgā pārstāvniecība veic saimniecisko darbību Latvijas Republikas teritorijā.
3. Pagarināt termiņu transferta cenu dokumentācijas iesniegšanai VID nodokļu audita gadījumā līdz 30 dienām, lai uzņēmumi spētu sagatavot šādu transferta cenu dokumentāciju un iesniegtu to VID kā dokumentu aizstāvībai pret nodokļu uzrēķinu.
4. Palielināt nodokļu sodus no 100-200% starpībai, kas radusies darījumos ar saistītajiem uzņēmumiem attiecībā pret darījumu piemērotajām cenām starp trešo pušu uzņēmumiem, tādējādi samazinot budžeta deficītu, bet palielinot nodokļu maksātāju godīgumu attiecībā pret transferta cenām un izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
…
