Jebkura joma mūsdienās mainās ļoti strauji. Kaut vai grāmatvedība – grāmatvežu darbs nav tikai finansu ziņojumu uzglabāšana, viņi kļūst arī par finansu, menedžmenta un nodokļu konsultantiem. Ar interneta tīkla izmantošanas paplašināšanos mainās visa biznesa un ekonomikas pasaule. Firmām vairs nav vajadzīgi veikali un kioski – visa tirdzniecība var notikt internetā. Attiecības ar cilvēkiem kļūst bezpersoniskas. Uzņēmuma pretošanās pārmaiņām izstumj to no aktīvās vides.
Pārmaiņas kompānijām nav vieglas. Cilvēki tajās pretojas pārmaiņām. Organizācijām ir vajadzīgi īpaši līderi, kuri nav tikai administratori vai menedžeri. Viņiem ir vajadzīgi līderi ar harizmu un spēju iedvesmot padotos viņu intereses likt otrajā vietā aiz organizācijas vajadzībām. Straujām pārmaiņām ir vajadzīgi transformatīvie līderi. Black & Porter (2000) definē transformatīvo līderību kā “līderību, kas motivē sekotājus ignorēt savas intereses un strādāt organizācijas labumam, lai sasniegtu nozīmīgus sasniegumus un augstu izpildījumu; uzsvars ir uz skaidri formulēto vīziju, kas pārliecinās padotos izdarīt vairākumu pārmaiņu”. Šim līderim ir pamatīga ietekme uz visu sekotāju pārliecībām attiecībā uz to, kādai organizācijai ir jākļūst un arī uz viņu padoto vērtībām. Viņi arī nodrošina savus padotos ar padomiem, ieteikumiem, lai tie būtu spējīgi sasniegt savus mērķus. Kā piemēru transformatīviem līderiem var minēt Bilu Geitsu no Microsoft, Steve jobs no Apple, Jeff Bezos no Amazon.com, Lou Gerstner no IBM u.c.
Transformatīvā līderība sakņojas Weber teorijā par harizmu. Vārds “harizma” ir sengrieķu valodas vārds, kas nozīmē “dieva dāvana”. 1977. gadā Roberts Houlzs publicēja harismātiskās līderības teoriju. Centrālā loma šajā teorijā ir līdera personībai. Harismātiskā līderība ir sekotāju ietekmēšana, pateicoties līdera personībai un komunikācijas iemaņām. Lai kļūtu par harismātisko līderi, ir jābūt spējai izvirzīt un skaidri formulēt īpašu mērķi, kurš iedvesmotu un aizrautu sekotājus, pašam ir jākalpo par piemēru sekotājiem, jādod viņiem pārliecība unvērtību sistēma, ideoloģija.
1978. gadā Džons Bernss (Burns) iepazīstināja ar jaunu līderības teoriju. Viņš izdalīja divu veida līderības – transaktīvā (mijiedarbības) un transformatīvā (pārveidojošā) līderība.
Transaktīvā līderība:
Bernss apgalvo, ka transaktīvā līderība sasaista apmaiņu starp līderi un padoto. Padotais saņem noteiktu novērtējumu pēc rezultāta (algu, prestižu), kad darbojas saskaņā ar līdera vēlmēm.
…
