Transporta attīstības vēsture

Transports (lat. Transportare pārnest, pārvest) ir saimniecības nozare, kas veic kravu un pasažieru pārvadājumus. Transporta pārvadājumi ir ražošanas procesa objektīva nepieciešamība; transports turpina ražošanas procesu galvenokārt apgrozības sfērā, veicot produkcijas pārvadājumus starp uzņēmumiem, kā arī nogādājot tos uz patērēšanas vietām. Ar transporta starpniecību tiek realizēti valstu, reģionu starpnozaru ekonomiskie sakari, tādējādi nodrošinot visu tautas saimniecību nozaru attīstību. Galvenie transporta veidi ir ir dzelzceļa transports, autotransports, jūras transports, upju transports, gaisa transports, cauruļvadu transports. Attīstās jauni transporta veidi: viensliedes, piekaru, lentveida transports u.c. Izšķir koplietošanas transportu (kravu pārvadājumi starp uzņēmumiem, un uz patērēšanas punktiem, pasažieru transports) un uzņēmumu iekšējo transportu.Pastāv arī personīgie transporti (vieglie automobiļi, motocikli, jahtas, laivas).
Transporta pirmsākumi rodami tālā senatnē.Jau Senajā Ķīnā, Persijā, Romas impērijā bija izveidoti bruģēti ceļi.Transportēja galvenokārt preces, ko nebija iespējams ražot savā reģionā.Preču transportēšanai pa sauszemes ceļiem izmantoja vergus nesējus un ratus. Paplašinoties maiņas tirdzniecībai, attīstijās arī jūras transports; sākumā izmantoja airu, vēlāk buru laivas.Sevišķi strauji jūras kuģniecība attīstijās pēc kompasa izgudrošanas, kas deva iespēju 15.gs. b. sākt kuģošanau pa okeāniem.…