Vidi degradējošais dzīvesveids un patēriņa un ražošanas modeļi, kā to atzīst ANO, ir viena no galvenajām vides un ilgtspējīgās attīstības problēmām. Valsts pārvaldes institūcijas ir tās, kuras izstrādā vides politiku un tām būtu jārāda labais piemērs vides politikas ieviešanā un videi draudzīgā saimniekošanā. Tieši valsts iestādēm būtu jābūt pirmajām, kas birojos nomaina parastā spuldzītes pret energo taupošajām, nodod otrreizējai pārstrādei makulatūru, kas tur rodas milzīgos kvantumos utt
Līdz ar 1992. gada Māstrihtas līgumu Eiropas Kopienas pasākumi apkārtējas vides aizsardzība ieguva politisku nozīmi. Ar 1997. gada parakstīto Amsterdamas līgumu šie uzdevumi tika iekļauti Eiropas Savienības ilglaicīgo prioritāšu saraksta. Paralēli apkārtējās vides aizsardzības politikai palielinājies instrumentu piedāvājums apkārtējās vides sektora.
Vides aizsardzība ir svarīgs šīs paaudzes un nākamo paaudžu dzīves līmeņa nodrošināšanas faktors. Grūtākais uzdevums ir ilgtermiņā savienot to ar nepārtrauktu ekonomisko izaugsmi. Eiropas Savienības vides politika pamatojas uz pārliecību, ka augsti vides standarti sekmē jauninājumus un uzņēmējdarbības iespējas.
Darbā apskatīti transporta ietekmes uz vidi faktori, galveno uzmanību vēršot uz gaisa piesārņojumu, ko rada transporta industrija un šī piesārņojuma radītās izmaksas.
Pirmajā nodaļā sniegts vispārējs ES vides politikas raksturojums un tās attīstība, saistība ar globālākiem ES vides politiku noteicošiem dokumentiem.
Otrajā nodaļā īsumā apskatīti būtiskākie transporta ietekmes uz vidi faktori, sniegti statistiski dati par tādiem faktoriem, kā transporta radītais gaisa piesārņojums, transporta sastrēgumi, bojā gājušo skaits ceļu satiksmes negadījumos.
Trešajā nodaļā apskatītas transporta rādītās ārējās izmaksas un Beļģijas iespējamie risinājumi situācijas uzlabošanai transporta radītā piesārņojuma mazināšanai.…
