Noteikts trauksmes līmenis - dabiska cilvēka aktīvas darbības īpatnība. Katram cilvēkam pastāv savs optimālais vai vēlamais trauksmes līmenis - tā saucama derīga trauksmainība (nemiers). Ir uzskati, ka trauksmainība ir normāla organisma reakcija uz draudiem ārējā pasaulē (R. Meijs). Trauksmainības problemātiku pētīja tādi zinātnieki, kā Z. Freids, Ē. Fromms, K. Hornija, K. Jungs, R. Lazarus, R. Meijs, A. Bandura, Dž. Kellijs, Č.Spīlbergers, E. Čerepanova, J. Kulbergs, A. Utināns, un citi, kuru atziņas izmantotas šī darba izstrādē.
Dažu pētījumu rezultāti norāda uz to, ka cilvēki ar augstu neirotiska līmeni strādā mazproduktīvāk nekā cilvēki ar zemu neirotisma līmeni. Trauksmainība nav vēlama parādība darbā. Ir daudz profesiju, kas ir visvairāk pakļauti stresam. Sabiedrībā tiek uzskatīts, ka lielāku stresu izjūt tie, kuru darbs saistīts ar saskarsmi, ar klientiem. Šī darba ietvaros tiks apskatītas dažādas darba specifikas, profesijas, kā arī personas īpašības, kuras ir vajadzīgas noteiktām profesijām. Kā arī šīs problēmas izpētei tika izvēlētas sievietes ar dažādu darba specifiku: pārdevējas un šuvējas.
Sievietes un vīrieši var dažādi reaģēt uz konfliktsituāciju. Dzimuma ietekme uz stresa pārvarēšanas stratēģijas izvēli ir svarīgs jautājums psiholoģijā. Dzimuma atšķirības stresa pārvarēšanas stratēģijas izvēlē savos darbos pētīja: Dž. Hobfolls, Ā. Antonevkis, A.Libins. Latvijā arī bija veikta šīs problēmas izpēte. Darbi šajā jomā bija: A. Miltuzei, A. Upmanei, K. Mārtinsonei, M. Maslovskai, I. Bitei, Š.Sondersai.
Mērķis: izpētīt trauksmainības līmeni un stresa pārvarēšanas stratēģijas pārdevējām un šuvējām
Uzdevumi:
1.Izanalizēt trauksmainības un stresa pārvarēšanas stratēģijas problēmu psiholoģiskajā literatūrā.…
