Trigeri

Par trigeriem sauc loģiskās shēmas ar diviem stabiliem izejas stāvokļiem (attiecīgi loģiskais “1” un loģiskā “0”), kuri var saglabāties praktiski neierobežotu laiku un kuri lēcienveidīgi mainās vadības signālu iedarbības rezultātā. Trigerus sauc arī par bivibratoriem, elektroniskajiem relejiem jeb bistabilām shēmām. Tos plaši izmanto kā atmiņas elementus, kā arī ar to palīdzību var ļoti vienkārši izveidot taimerus.
Pirmais elektroniskais trigeris tika izgudrots 1919. gadā, to izgudroja Viliams Ekless (William Eccles) un F. W. Džordans (F. W. Jordan). Tas tika dēvēts par Eklesa-Džordana kontūra trigeri un sastāveja no diviem aktīvajiem elementiem (elektronu lampas).
Parasti trigeri satur atmiņas elementu un kombinacionālu shēmu, kura ieejas signālus pārveido signālos, nepieciešamos atmiņas elementa vadībai. Vienkāršākie trigeri satur tikai atmiņas elementu. Trigeriem ir divas izejas: tiešā izeja – apzīmē ar burtu Q un inversā izeja – apzīmē ar Ǭ (lasa kā ne Q). Ja trigers ir vieninieka stāvoklī, tad tiešā izeja Q ir “1” un inversā izeja ne Q ir “0”, bet ja trigers ir nulles stāvoklī, tad tiešā izeja Q ir “0” un inversā ne Q ir “1”. Ieeju skaits dažādiem trigeriem var būt dažāds: ir trigeri ar vienu ieeju, divām kā arī ar lielāku ieeju skaitu.…