Tautas vēsturē revolūcijas un kari atstāja ietekmi uz kultūras struktūru un attīstību. Eiropas vidu totalitāro režīmu vienošanās rezultātā kardināli izmainījās kultūras attīstība iekarotajās vai okupētajās valstis. Īpaši tas attiecas uz PSRS okupētajām valstīm, jo tajās pastāvošo kultūru staļiniskais režīms ne tikai politiski un estētiski neatzina un noliedza, bet arī fiziski iznīcināja kultūras darbiniekus un kultūras mantojumu.
Latvijā vispirms tika iznīcināta vācbaltu kultūra. Pakļaujoties Hitlera pavēlei, 1939.-1940. gadā no Latvijas aizbrauca apmēram 56 tūkstoši vācbaltiešu. Līdz ar to Latvijas teritorijā no XIII gs. Pastāvošā vācbaltu kultūra praktiski beidza eksistēt.
Pēc vācbaltiem līdzīgu traģisku likteni piedzīvoja latviešu, krievu, ebreju, poļu kultūra. Staļiniskais režīms no 1940.g. līdz 1950. gadam no Latvijas uz Sibīriju deportēja ap 120 000 iedzīvotāju, kuru vidū bija latviešu, ebreju, krievu, poļu inteliģence. Latvijas vēsturē neredzētas iedzīvotāju masveida deportācijas notika 1941.gada 14. jūnijā un 1949. gada 25. martā. Bēgot no padomju totalitārā režīma Latviju atstāja ap 130 000 latviešu, kuru vidū bija ļoti daudz mākslinieku, literātu, zinātnieku, skolotāju.
Nākas atzīst, ka apmēram līdz 1950. g. Latvijas Republikā nostiprinātā kultūra bija pilnīgi sagrauta. Holokaustā, frontē, deportācijās, vācbaltu izceļošanā, latviešu, krievu, ebreju u.c. tautību piespiedu emigrācijā gāja bojā vai atstāja Latviju faktiski viss kultūras genofonds: cilvēki, kuri spēja radīt kultūras vērtības, un sabiedrības slāni, kas savā dzīvesveidā, pasaules izpratnē un savstarpējās attiecībās iemiesoja un reprezentēja kultūrā sasniegto attīstības līmeni. (9; 190, 191.lpp.)
Trimdinieki rosmīgi darbojas Lielbritānijā, Zviedrijā, ASV, Kanādā, Austrālijā. 150 tūkstoši trimdinieki, iedzīvojoties savās mītnes zemēs, tomēr saglabāja savu nacionālo identitāti, uzturēja latviešu skolas, izdeva grāmatas dzimtajā valodā, organizēja Dziesmusvētkus un Kultūras dienas, darbojās amatierteātros, rīkoja latviešu mākslinieku izstādes.(sīkāk darbā 1. nodaļā)
Atrauta no savas zemes saknēm, kopā ar daudziem gara aristokrātiem, bija spiesta doties trimdā arī Zenta Mauriņa- cienīta un atzīta, bet ne vienmēr pienācīgi novērtēta, taču kā daudzas personības, kuras dzimušas Latvijā, savā dzīvē augstākos panākumus guva ārpus Latvijas. …
