Nekad agrāk nebiju par to dzirdējusi un pat nenojautu, ka ir jēdziens „sistēmiskā domāšana”, līdz atnācu uz izglītības zinātņu maģistratūru, kur uzzināju daudz interesantas lietas, atziņas un teorijas. Nonācu pie secinājuma, ka ikdienas steigā es domāju par ikdienišķām lietām un par maz domāju par lielām, lietām, kas stāv virs ikdienas rutīnas. Nevar atrunāties, ka nav laika vai vajadzības, drīzāk es to tā īsti nemācēju un nesapratu, bet tagad man ir iespēja uzzināt un padomāt lielās domas.
Lai saprastu, kas tas ir „Sistēmiskā domāšana”, jāpaskatās uz lietām savādāk. Tātad rodas nepieciešamība apstāties un padomāt lielās domas. Ikvienam cilvēkam atsevišķi un sabiedrībai kopā pienāk brīdis, kad rodas vēlēšanās padomāt par to, kā būtu labāk un ērtāk dzīvot. Bieži ir dzirdēts teiciens –„jāsakārto domas”, un tas tā arī ir, jo ir nepieciešamība pēc sakārtotības. Pasaules sakārtotība ir visa kopsaistība un to jāatceras domājot lielās domas. Pirms, ko dari apdomā ar galvu! Nav pareizi kaut ko izdarīt un tad saķert galvu, un secināt, ka nav vēlamais rezultāts, viss ir sabojāts. Šajā gadijumā nav bijusi apdoma un nav pielietota sistēmiskā domāšana. Sistēmiskā domāšana nav steigā pieņemti lēmumi, bet gan ar apziņu un apdomu analizēti un kopsaistīti lēmumi. Sistēmiskās domāšanas lēmumi ir tālredzīgi, lēmumi ar skaidriem mērķiem un apdomātiem rezultātiem. Atkarībā no cilvēka un no viņa prasībām šajā dzīvē, katram no mums ir nosprausts kāds mērķis. Dažiem iegūt labu izglītību, nepārtraukti attīstīties, dažiem strādāt prestižā darba vietā, dažiem izdevīgi apprecēties vai kādu apkrāpt. Lai šos mērķus sasniegtu ir jāpielieto racionālā sistēmiskā domāšana, apziņas darbībai jānorit sistēmiski, lēmumi jāpieņem mērķtiecīgi un apdomāti. Arī ļauniem nolūkiem tiek izmantota sistēmiskā domāšana un arvien biežāk pa TV ir dzirdams, ka vērienīgās finansiālajās mahinācijās ir izstrādātas shēmas, kuras darbojas ļauno mērķa saniegšanā.
…
