Par referāta tēmu izvēlējos Trojas karu, jo tā man šķita vilinoša ar savu noslēpumainību. Nav daudz neapstrīdamu pierādījumu, ka šāds karš tiešām ir bijis. Tas viss ir noticis tik ļoti sen- domājams, apmēram 1200. gadā p.m.ē. Laiks ir darījis savu un tikai sekojot seno grieķu mītiem un leģendām varam iztēloties, kā tas viss varētu būt noticis.
Katrs no mums pazīst grieķu tautas diženo daiļdarbu- Homēra “Iliādu”. Daudzi lasījuši un jūsmojuši par skanīgajām, cildenajām vārsmām, kas vēsta par asiņainām cīņām pie Trojas, stāsta par Ahileja dusmām, apdzied Hektora un Andromahes skaidro mīlestību un Priama un Hekabes dziļās sāpes, sumina vīrišķību un draudzību, cildina varonību un cilvēciskumu. Lasot šo nemirstīgo eposu, rodas doma, vai tajā attēlotie notikumi, aprakstītās pilsētas ir daiļrades iztēles radītas, jeb vai lielajā eposā atspoguļojas vēsturiska īstenība?
Atbildi uz šo jautājumu deva arheologi, kuri atraka Homēra eposa apdziedātās pilsētas- varonīgo Troju un bagātās Mikēnas. Arheologu darbu vissenākās Grieķijas vēstures izpētē ievadīja Heinrihs Šlīmanis.
Šis, savā ziņā ģeniālais un fanātiskais, cilvēks noticēja Homēram. Šlīmanis ir viena no apbrīnojamākajām personībām, ne tikai arheologu, bet arī visu to cilvēku vidū, kas jebkad svēti ticējuši kādai zinātnei. Sekojot savam jaunības sapnim- kādudien skatīt vietas, kur Homēra varoņi veica savus diždarbus un nodoties šo vietu pētīšanai. 1868. gadā viņš dodas uz Homēra zemi…
