Teritorija: 779.452 tūkst. km²
Iedzīvotāju skaits: 65.6 milj.
Galvaspilsēta: Ankara
Augstākais kalns: Ararats, 5165 m
Garākā upe: Kizilirmaka, 1200 km
Valoda: turku , mazākumtautības – kurdi, arābi
Ticība: musulmaņi
Teritoriālais iedalījums: 81 province
Valsts iekārta: prezidentāla republika
Nauda: Turku lira. Apgrozībā ir 50 000 000, 10 000 000, 1 000 000, 500 000, 250 000, 100 000 un 50 000 liru banknotes, kā arī 10 000 un 5 000 liru monētas.
Simboli: turku virtuve, pirts, Austrumu mūzika, īpašas cepures – feskas, piparoti ēdieni
Mūsdienu Turcijas iedzīvotāji , tjurku tautu pēcteči, ienāca Mazāzijā no Ķīnas pierobežas stepēm. X gadsimtā viņi kļuva par musulmaņiem un veidoja vairākas valstis. Turki, kas dzīvoja pie Bizantijas robežas Osmaņu valstī, XV gadsimtā sāka veidot savu impēriju. 1453. gadā viņi iznīcināja pēdējās Bizantijas impērijas paliekas, ieņemot tās galvaspilsētu Konstantinapoli. Osmaņu – turku karaspēks sasniedz arī Vīni un bija Eiropas bieds. XIX gadsimtā, Osmaņu impērijas sabrukuma laikā, notika pretējais – tad Eiropas valstis citu pēc citas pakļāva turku zemes.
1923. gadā nodibināja Turcijas Republiku ar jaunu galvaspilsētu Ankaru, pirms tam galvaspilsēta bija Stambula. Radītājs un izveidotājs Turcijas republikai bija Mustafa Kemala, vairāk pazīstams kā Ataturks, kas tulkojumā no turku valodas nozīme „turku tēvs”. …
