Antarktīda ir bagāts kontinents. Šis pasaules stūrītis ir ļoti skaists, un tā resursi vēl nav pilnīgi ekspluatēti. Līdz ar jaunu dabas bagātību atklāšanu komerciāla interese pie tā pieaug, un attīstības valstis sāk apzināties, ka attīstītas valstis jau ilgu laiku izmanto priekšrocības, kuras dod šis patiešām neskarts, „mežonīgs” dabas stūrītis. Sūdzējoties uz „negodīgu sadalījumu”, viņi cenšas dabūt savu „pīrāga daļu”. Ja mēs uzmanīgi ieskatīsimies uz tā, kas ir risināšanas pamatā šīs pasaules malai, tad būs pareizi uzprasīt mūs pašus, vai ir tāda valstis kura gribētu aizsargāt Antarktīdu tikai tāpēc, ka tā ir brīnišķīga Radītāja dāvana.
Antarktīda – tā ir attālināta pasaules daļa, baltais kontinents, pati bargāka un grūti pieejama teritorija uz Zemes, kur vējš sasniedz 320 km stundā, bet temperatūra ir pazeminās līdz pat -85ºC (-21ºF). Dienvidu polā vidēja temperatūra - 49ºC(-56,2ºF), bet pati augstāka temperatūra, kura jebkad bija šeit reģistrēta -13,6ºC (7,5ºF). Kontinents reprezentē vislielāko pasaules bargas un neviesmīlīgas zemes teritoriju. Nokrišņi Antarktīdā ir tik reti, ka tas tiek uzskatīts par vissausāko tuksnesi pasaulē, un tai paša laika Antarktīdā koncentrējas ap 90% no visa pasaules ledus un 68% no visa pasaules saldūdens. Kontinents ir lielāks nekā Ķīnas un Indijas platumi kopā, aptuveni kā apvienotas Meksikas un ASV teritorijas. Šī „pēdēja robeža” ir 10% no visa zemes platuma, 98% no kuras ir noslēpta zem ledus, vietām 2 jūdžu dziļumā.
…