Ļoti tuvu Āzijas kontinenta austrumu piekrastei, vairāku jūru un Klusā okeāna viļņu apskalota, no ziemeļiem uz dienvidiem vairāk nekā 35000 km garumā līdzīgi garai ķēdei stiepjas salu grēda, ko tās iemītnieki sauc par „Nippon”, kas nozīmē „uzlecošās saules zeme”. Sarkans aplis baltajā Japānas karoga laukumā arī simbolizē uzlecošo sauli. Rietumu pasaulē pieņemtais apzīmējums „Japāna” radies pēc itāliešu ceļotāja Marko Polo atgriešanās no Ķīnas (1295.g.), kur viņš bija uzzinājis, ka tālāk uz austrumiem no kontinenta atrodas salu valsts, kuru ķīnieši sauca par Žibeņgo, kas pašam ceļotājam izklausījās kā Dzipangu. Iespējams, ka Eiropā šīs zemes nosaukums cēlies no ķīniešu valodas dienvidu dialekta, kurā tas skan „Jatpun”. Visa pasaule Japānu pazīst kā elektronikas, automobiļu, samuraju, krizantēmu, kimono un tējas ceremonijas zemi. Japāna aizņem apmēram 4000 salu, kas garā ķēdē stiepjas gar Āzijas krastiem. Lielākās tām ir Honsjū (231012km2), Hokaido (83517km2), Kjusju (42129 un Sikoku. Šajās salās dzīvo lielākā daļa iedzīvotāju. Gandrīz 80% salu teritorijas aizņem mežiem klāti kalni. Vairāk nekā 532 kalni pārsniedz 2000 metru augstumu, no tiem augstākais ir Fudzi kalns-3776m.
3. Valsts iekārta
Valsts iekārta ir konstitucionālā monarhija.
3.1.Japānas valsts karogs, ģerbonis un himna
Japānas valsts karogs, ko sauc par Nisjōki, tas ir, Uzlecošās saules karogu, radies ļoti senos laikos kā sintoistu tempļu „dzindzja” rotājums. Dokumentāli apstiprināts, ka 1860.gadā, kad uz ASV ratificēt miera un draudzības līgumu devusies japāņu delegācija, virs tās kuģa Kanrinmaru arī pacelts šāds karogs. Tā nosaukums labi saskan ar valsts nosaukumu Ņipon- vieta, kur saule aust, tādēļ 1870.g. tika pieņemts lēmums, ka šādam karogam jāplīvo virs visiem japāņu tirdzniecības kuģiem. Hi no maru (saules apļa) izskats ir visai vienkāršs- sarkans aplis uz balta fona.
…
