Ūdenī izšķīdušā skābekļa noteikšana ar Vinklera metodi

Secinājumi
1. Darba procesā autores iepazīstas ar trīs literatūras avotiem un četriem interneta resursiem.
2. Praktiski nosaka un aprēķina ūdenī izšķīdušā skābekļa masas daļu sešos ūdens paraugos.
3. Iegūtos datus apkopo un salīdzina ar literatūrā pieejamo informāciju.
4. Pēc aprēķinos iegūtajiem rezultātiem autores uzzina, ka ūdenī izšķīdušā skābekļa masas daudzums dažādas izcelsmes ūdens paraugos ir atšķirīgs.
a) Vislielākais izšķīdušā skābekļa daudzums ir upes ūdens paraugā, kurš ņemts brīdī, kad upe bija atkususi, tas ir 2.714 mg/l. Savukārt otrajā upes ūdens paraugā, kurš ņemts brīdī, kad upe bija pilnībā aizsalusi, izšķīdušā skābekļa daudzums ir gandrīz trīs reizes mazāks – 0.912 mg/l.
b) Vismazākais izšķīdušā skābekļa daudzums ir dīķa ūdens paraugos, kuri ņemti, kad dīķis bija pilnībā aizsalis. Dīķī izšķīdušā skābekļa daudzums ir 1.342 un 1.459 mg/l.
c) Avota ūdens paraugos izšķīdušā skābekļa daudzums ir 2.014 un 1.634 mg/l.
5. Titrēšanā iegūtie rezultāti apstiprina autoru izvirzītās hipotēzes kļūdainību. Ziemā izšķīdušā skābekļa daudzums dažādas izcelsmes ūdens paraugos ir atšķirīgs.
6. Autores secina, ka izšķīdušā skābekļa daudzumu ūdenī ietekmē dažādi faktori, piemēram, vienas un tās pašas izcelsmes upes ūdens paraugos skābekļa daudzums ir atšķirīgs, jo vienā no upes ūdens parauga ņemšanas brīžiem upi klāja ledus.
7. Vadoties no literatūras autores uzzināja, ka skābekļa šķīdība ūdenī ietekmē gaisa temperatūra, kas arī izskai8dro izšķīdušā skābekļa daudzuma atšķirību, jo visu ūdens paraugi tika ņemti pie atšķirīgām gaisa temperatūrām.
8. Darba autores apguva un papildināja zināšanas analītiskajā ķīmijā, reaģentu šķīdumu pagatavošanā un aprēķinos.

…