Mūsdienās lielākā daļa cilvēku, padzirdējuši vārdu „rīkstnieks”, vairs nerausta plecus un negroza galvas, kā tas bija nesenā pagātnē. Tagad daudzi, pateicoties publikācijām presē, zina teikt, ka rīkstnieks ir cilvēks, kurš ar kārkla klūdziņas palīdzību meklē pazemes ūdeni. Taču daudzi joprojām nemaz nenojauš, ko īsti tas rīkstnieks tur pēta un kas tās „āderes” vispār ir.
Mana darba galvenais mērķis ir analizēt rīkstnieku pētījumus par āderu kaitīgo starojumu un apkopot dažādu autoru darbu pētnieciskos rezultātus. Darba gaitā tiek aplūkoti sekojoši jautājumi:
Āderu kaitīgā starojuma ietekme uz faunu;
Āderu kaitīgā starojuma ietekme uz floru;
Āderu kaitīgā starojuma ietekme uz cilvēka veselību.
Izanalizējot visus man pieejamos materiālus par āderēm, rīkstniecību un biolokāciju1 izvirzīju hipotēzi: āderu starojums var būt gan kaitīgs un nelabvēlīgs, gan arī, pareizi to pielietojot, labvēlīgs un derīgs.
Darbā izmantoju nepieciešamās literatūras vākšanas, apkopošanas, izanalizēšanas metodes.
Lai iegūtu nepieciešamo informāciju, darbā tika izmantota speciālā literatūra, svešvārdu vārdnīca, masu saziņas līdzekļos publicētā informācija, kā arī rīkstnieku ieteikumi, secinājumi un pētījumi.
Lai iegūtu nepieciešamo informāciju, darbā tika izmantota speciālā literatūra par āderēm un rīkstniecību, kā arī masu medijos publicētā informācija.
Daudzās interneta adresēs var atrast dziednieku un rīkstnieku padomus un ieteikumus par āderēm un to kaitīgā starojuma neitralizācijas ietekmēm.
Ļoti plašu un daudzveidīgu informāciju par āderēm un rīkstnieka profesiju var atrast Arnolda Indriķa Baškevica grāmatā „Brīnumrīki tavās rokās”. Tajā ir atrodama informācija gan par āderu veidiem, to neitralizēšanu, gan par rīkstnieka darbu. Materiālus par āderu ietekmi (uz faunu, floru un cilvēka veselību) ieguvu iepriekšminētajā grāmatā un grāmatā „Rakstniecība tuvplānā”, kā arī internetā.
Dažādos žurnālos tika atrasta konkrētu dziednieku un rīkstnieku ieteikumi, novērojumi saistībā ar āderēm un to kaitīgo starojumu.
Lai izskaidrotu ar rīkstniecību saistītos svešvārdus tika izmantota ari svešvārdu vārdnīca.
Jau izsenis cilvēki spējuši reaģēt gan uz pazemes ūdeņu, gan visāda cita veida no zemes dzīlēm, kosmosa un citiem avotiem nākošo starojumu. Viens no visvecākajiem pierādījumiem, ka šī parādība bijusi pazīstama sirmā senatnē, ir Bībeles teiksma par Mozus zizli ar kura palīdzību viņš tuksnesī atradis ūdens avotu. Rīkstniecības noslēpumus pārzināja senie ēģiptieši, ķīnieši, babilonieši, asīrieši, indieši, persieši, grieķi, ķelti, senvāci u.c. [4.]
Vēstures avoti liecina, ka leģendārais Ķīnas valdnieks Jui, kurš tiek uzskatīts par Sja dinastijas dibinātāju ( valdīja 2205-2197 p.m.ē.), pats bija izcils rīkstnieks. Ķīniešu hronikās rakstīts, ka nedrīkst celt māju, pirms rīkstnieks nav pārbaudījis, vai šai vietā nemitinās ”pazemes dēmoni”. Par rīkstītes pielietošanu runāts visā pasaulē plaši pazīstamajos seno grieķu un romiešu klasiskās literatūras diždarbos ”Iliādā” un ”Odisejā”. [4.] …
