5. Ārējās kanalizācijas sistēmu veidi un raksturojums
Pastāv divi kanalizācijas veidi: izvedamā un noplūdināmā kanalizācija.
Ārējais ielu kanalizācijas tīkls ir zemē iebūvēta cauruļvadu sistēma, kas savāc notekūdeņus no pagalma un kvartāla kanalizācijas tīkliem un transportē tos uz sūknētavām, attīrīšanas ietaisēm un ūdenstilpnēm.
Kanalizācijas projektēšanā svarīgs etaps ir kanalizācijas shēmas sastādīšana. Tā ir kanalizējamā objekta plāns, kurā ir parādīti kanalizācijas elementi – tīkli, sūknētavas, attīrīšanas ietaises u.c.
5.1. Izvedamā kanalizācija
Izvedamās kanalizācijas gadījumā ierīko notekūdeņu krājtvertnes, no kurām notekūdeņus periodiski izved apstrādei uz asenizācijas laukiem vai ievada kanalizācijas tīklā, ja tāds ir tuvumā, caur asenizācijas stacijām, kuras izvietotas kolektora tuvumā. Kolektora diametram jābūt ne mazākam par 400 mm. Caur asenizācijas staciju ievadāmā šķidruma daudzums nedrīkst pārsniegt 20% no kolektora kopējā aprēķina caurplūduma. Šīs kanalizācijas veids, īpaši ja notekūdeņus apstrādā uz sanācijas laukiem, nenodrošina vajadzīgo teritorijas sanitāro stāvokli un arī ekonomiski nav sevišķi izdevīgs, tādēļ to izmanto tikai nelielās apdzīvotās vietās vai apdzīvoto vietu atsevišķos rajonos, kuros vel nav izveidots noplūdināmās kanalizācijas tīkls.
Nopludināmās kanalizācijas gadījumā notekūdeņus pa pazemes cauruļvadu sistēmu transportē uz attīrīšanas ietaisēm. Kopumā tā sastāv no ēku iekšējās kanalizācijas, pagalma vai kvartāla kanalizācijas, ārējās ielu kanalizācijas tīkla, sūknētavām ar spiedvadiem, attīrīšanas ietaisēm un ierīcēm, attīrīto notekūdeņu izlaidei dabīga ūdenstilpnē. Ūdens patēriņam jābūt vismaz 60 l/dn uz vienu iedzīvotāju, kas izmanto kanalizāciju.
5.2. Kanalizācijas sistēmas
Atkarība no tā, kā tiek novadīti dažādi notekūdeņu veidi – kopā vai šķirti, apdzīvotu vietu kanalizācijas sistēmas iedala kopsistēmās, šķirtsistēmās (pilnās vai daļējās) un daļēji dalītās sistēmās.
Kopsistēmas (5.1.att.) gadījumā visu veidu notekūdeņus novada uz attīrīšanas ietaisēm pa vienotu kanalizācijas tīklu. Stipru lietusgāžu laikā notekūdeņu caurtece, kas plūst uz attīrīšanas ietaisēm, ir ļoti liela un vienlaicīgi to piesārņojuma koncentrācija ir maza, tādēļ šādu jaukto notekūdeņu daļu izvada ūdenstilpnē bez attīrīšanas pa speciālām ierīcēm – lietus pārgāzēm. Tās ierīko uz galvenā kolektora, dabīgo ūdenstilpju tuvumā. Šādi novadāmā ūdens daudzumu nosaka, vadoties no sanitāriem un ekonomiskiem apsvērumiem.…
