Daudzās vietās mūsu valstī ir novietojušās rūpnīcas lielākoties .
Rūpnīcu īpašnieki cenšas cik spēj saglabāt nepiesāņotus notekūdeņus un dabu , bet par spīti pūliņiem viņiem neizdodas likvidēt tās vielas .
Kā tas ietekmē Latviju , kādas problēmas tas rada pasaulē ?
Ko iesākt ar piesārņotajiem notekūdeņiem ?
Kāda ir naftas ietekme/postījumi ūdenī?
Ūdens baseinu piesārņošana galvenokārt notiek ar rūpniecības un sadzīves atkritumiem pēdējā laikā strauji palielinājusies visā pasaulē. Sevišķi stipri tiek piesārņotas upes.
Sārņus, kas atrodas notekūdeņos, iedala divās grupās: minerālsārņos un organiskajos sārņos; pēdējos vēl iedala bioloģiskajos un bakteriālajos.
Minerālsārņus satur metalurģijas un mašīnbūvniecības uzņēmumu, kā arī naftas, naftas pārstrādes un kalnrūpniecības uzņēmumu notekūdeņi. Tie satur smiltis, māla un rūda daļiņas, izdedžus, minerālsāļu, skābju, sārmu šķīdumus, minerāleļļas u.c.
Organiskos sārņus satur pilsētas sadzīves, saimniecības , ādu pārstrādāšanas, papīra , kā arī pārtikas rūpniecības uzņēmuma notekūdeņi.
Organiskie sārņi var būt gan augu, gan dzīvnieku valsts izcelsmes. Pie augu valsts sārņiem pieskaita papīra atliekas, augu eļļas, augļu, dārzeņu un tamlīdzīgas atliekas. Šo sārņu galvenais ķīmiskais elements ir ogleklis. Pie dzīvnieku valsts sārņiem pieder arī cilvēka un dzīvnieku organisma izdalījumi, taukaudu un muskuļaudu atliekas, līmvielas un tamlīdzīgi atkritumi. Tiem raksturīgs liels slāpekļa saturs.
Bakteriālie un bioloģiskie sārņi ir dažādi dzīvie mikroorganismi: rauga un pelējuma sēnes, sīkie ūdensaugi un baktērijas, to skaitā arī vairāku slimību, piemēram, tīfa, paratīfa un dizentērijas ierosinātāji, helmintu oliņas u.c.
Ūdenim ļoti kaitīgi ir tajā nokļuvušie papīrrūpniecības atkritumi, kā arī nogrimušie baļķi, kas, organiskām vielām oksidējoties, atņem ūdenim skābekli un, piesārņojot ūdeni ar nešķīstošām vielām un šķiedrām, ūdenim piešķir citādu nokrāsu, nepatīkamu smaku un garšu.
No kokiem izskalojušās vielas ūdenī sadalās, atņemot ūdenim skābekli un tādējādi to padarot “nedzīvu”, tādēļ drīz vien pēc koku iegāšanās ūdenī skābekļa trūkuma dēļ nobeidzas zivju ikri un mazuļi, kā arī zivju barībai nepieciešamie bezmugurkaulnieki.
Ūdeņus piesārņo arī netīrs gaiss. Ir aprēķināts , ka gaiss pilsētās ir daudzreiz netīrāks nekā laukos.…
